"Miselva" plašāk pazīstama kā kompānija, kas savulaik kopš 2003.gada turēja trastā 6,9% LNT piederošo "Ventspils Naftas" publiskās emisijas akciju. 2006.gada martā LNT ar "Miselva" noslēdza brokera pakalpojuma līgumu, kas paredzēja, ka "Miselva" jāpārdod šīs akcijas par cenu ne zemāku kā 1,85 lati par akciju. Jau pēc dažām dienām kompānijai akcijas izdevās pārdot par 2,09 latiem par akciju jeb kopumā par 15 040 221 latu. Toreizējais LNT valdes loceklis Vladimirs Solomatins aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāds darījums ir noticis.
Savukārt 2007.gada martā "Miselva" sniedza tā saukto "aizdomu ziņojumu", ko paredz sniegt Lihtenšteinas likumi par cīņu ar naudas atmazgāšanu. Par to vēlāk rakstījusi Latvijas prese. Ziņojumā, uz kura pamata Lihtenšteinas apgabaltiesa tolaik sāka krimināllietu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju, minēts, ka "Miselva" pārvaldījusi dažādas korporatīvas struktūras, kurās labuma guvējs bijis arī Aivars Lembergs.
Pērn 24.novembrī Šveices advokātu birojā "Meroni&Schmid" rakstītajā vēstulē (vēstules kopija vāciski) Meroni uzsver, ka LNT vadība ir iecelta likumīgi un līdz ar to arī viņš joprojām ir LNT padomes priekšsēdētājs. Meroni vēstulē vairākkārt pārmet "Miselva" vadītājam Beikeram, ka tas pusotra gada laikā nav atsūtījis vairākās LNT vēstulēs pieprasītos dokumentus un nav sniedzis atbildi paziņojumam, ka LNT pārtrauc savas līgumsaistības ar "Miselva", kā arī to, ka Beikers nav pamatojis savu atteikšanos ievērot LNT sniegtās instrukcijas.
"Jūs neesat sniedzis jelkādus dibinātus iemeslus, kas varētu pamatot jūsu pozīciju. Līdz ar to es secinu, ka nav nekādu likumīgu argumentu, uz kuriem jūs varētu balstīt atteikumu pārskaitīt jūsu turējumā esošos līdzekļus," teikts Meroni vēstulē.
Tāpēc Meroni "LNT vārdā un ar tās pilnvarojumu" vēstulē sniedz "Miselva" "saistošu instrukciju" – triju darbadienu laikā pārskaitīt visus LNT līdzekļus, ko "Miselva" pārvalda (apmēram 29 miljonus ASV dolāru), uz advokāta kontu Lihtenšteinas "Valartis Bank", kurš atvērts uz "Dr. Rūdolfa Meroni" vārda.
Meroni arī "pēdējo reizi" mudina Beikeru atsūtīt LNT visus jau 2010.gada martā pieprasītos dokumentus, konkrētāk – "precīzu visu "Miselva" pārvaldīto LNT aktīvu uzskaitījumu, ar dokumentiem". Meroni arī pieprasa sagatavot visu "Miselva" pašu izņemto naudas līdzekļu, piemēram, kā pakalpojumu maksas vai honorāru, uzskaitījumu.
Vēstulē Meroni piedraud Beikeram – ja noteiktajā laikā "Miselva" līdzekļus nepārskaitīs, "LNT būs jāpieņem, ka esat nelikumīgi piesavinājušies atlikušos līdzekļus". "Šādā gadījumā LNT spers nepieciešamos likumā paredzētos soļus pret jums personīgi un pret "Miselva"."
Laikraksts "Dienas bizness" 2007.gadā vēstīja, ka Lihtenšteinā notiekošā kriminālprocesa materiālos atklāts: 2003.gadā toreizējā LNT vadība nolēmusi, ka caur ofšorkompāniju "Miselva" ir jāpārdod daļa no LNT piederošajām VN akcijām. Lai ietaupītu izmaksas saistībā ar LNT līdzdalības VN kapitālā samazināšanas darījumu un lai nebūtu jāmeklē jauni ārvalstu sadarbības partneri, tika izdomāts, ka LNT noslēdz brokera pakalpojumu līgumu ar Lihtenšteinā reģistrētu visus tradicionālos ofšora trasta pakalpojumus sniedzošu kompāniju "Miselva ".
Lai gan "Miselva" ir ofšoru dibinātājs, pārvaldītājs, kam nav pieredzes brokeru darījumos, ar to tika noslēgts brokera pakalpojumu līgums par to, ka "Miselva" it kā meklēs akciju pircēju tirgū. Patiesībā, kā redzams no LNT rīcībā esošajiem LNT juridisko konsultantu dokumentiem, nekāds pircējs meklēts netika, bet akcijas bija paredzētas pārdošanai Britu Virdžīnu salās reģistrētam ofšoram "Avenue Emerging Markets Fund", vēstīja laikraksts.
No shēmām secināms, ka akciju pārdošanas darījums tika plānots tā, lai LNT bijušajām amatpersonām būtu iespējams apgalvot, ka tās nemaz nav zinājušas, kas tad būs akciju pircējs. Pircēja izvēle jau pirms darījuma izpildes tika izdarīta no Latvijas, vēstīja laikraksts.
Par LNT piederošo 7% VN akciju pārdošanu bija paredzēts samaksāt 25 miljonus ASV dolāru, kuri patiesībā netika nodoti LNT rīcībā. Šīs naudas avots, kā redzams no dokumentiem, ir ar "Miselva" saistītas struktūras, un šī nauda tiek pārskaitīta caur pircēju kontu un atkal nonāk atpakaļ pie "Miselva", nekad neparādoties LNT bankas rēķinā, vēstīja laikraksts.
"Miselva" šo naudas summu it kā glabāja Lihtenšteinas bankā LNT labā, bet patiesībā šo naudas summu bijis plānots izmantot vēl tālākiem iespējami nelikumīgiem darījumiem ar VN akcijām. LNT šķietamie juridiskie konsultanti savos dokumentos norādījuši, ka nauda tiek "glabāta tālā un drošā jurisdikcijā, kur revolucionāriem (proti, "Ventbunkers" pārstāvjiem) ir īsas rokas". "Avenue" iegūstamo akciju skaitu aprēķināja tā, lai par akciju pirkšanas darījumu nebūtu jāziņo tirgus uzraugam, izpētīja laikraksts.
Pagājušā gada beigās Meroni oponenti "Ventbunkerā" bija izplatījuši ziņu, ka "skandalozais Šveices advokāts Rudolfs Meroni mēģina pārskaitīt 29 miljonus ASV dolāru AS "Ventbunkers" meitas uzņēmuma LNT debitoru līdzekļus personīgajā kontā Lihtenšteinas bankā". "Saistībā ar notikušo tuvākajā laikā tiks iesniegts pieteikums kriminālprocesa uzsākšanai," vēstīja advokāta oponenti.
"Lursoft" informācija pirmdienas pusdienlaikā liecināja, ka "Meroni nometnes" pārstāvji līdz ar viņu pašu priekšgalā vairs nav "Ventbunkera" pārvaldes struktūrās – Meroni vietā padomes priekšsēdētāja amatā bija nonācis Olafs Berķis. Viņa vietnieki bija Jānis Junkers un Aleksejs Ovods, padomē darbojās arī Genādijs Ševcovs un Gatis Klimass. Savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs kopš 29.decembra bija Dzintars Kašs, valdē darbojas arī Valērijs Godunovs, Raimonds Grīniņš un Andrejs Piņkovs.
Tomēr pirmdienas pēcpusdienā "Lursoft" informācija jau liecināja, ka Meroni ir atgriezies "Ventbunkera" padomes vadībā. No pirmdienas par Meroni vietniekiem padomē kļuva Aivars Gobiņš un Arita Linde, padomē atgriezās arī Diāna Jukna.
Savukārt valdes locekļu amatos atgriezās brāļi Alvis un Jānis Hāzes. "Ventbunkera" valdē iecelts arī Mārtiņš Bunka. Visas iepriekš ieceltāas valdes pilnvaru termiņš norādīts no pagājušā gada 29.decembra līdz pirmdienai - 2.janvārim.
Meroni lojālais "Ventbunkera" pārstāvis Aivars Gobiņš decembra beigās paziņoja, ka "[Berķa un Oļega Stepanova pārstāvja, advokāta] Mārtiņa Kvēpa juristu firma kārtējo reizi iesniedza Uzņēmumu reģistrā rupji viltotus dokumentus par akcionāru sapulci, kas nekad nebija notikusi un pat nekad netika sasaukta", solot par to "iesniegt sūdzību atbildīgajām iestādēm".
Gobiņš cita starpā norādīja, ka "spriežot pēc dalībnieku saraksta, top skaidrs, kā labā Kvēps pūlējās noturēt šo viltus sapulci". Gobiņš apgalvoja, ka Kvēps pārstāvējis uzņēmumu "Topmar Baltic Investments", kas piederot Oļegam Stepanovam, savukārt Jānis Berķis pārstāvējis uzņēmumu "Kement", kas piederot Olafam Berķim.
"Vēl divi uzņēmumi – "Steropes" un "Gyges Limites" arī piedalījās šajā sapulcē, lai gan nekad nav bijuši AS "Ventbunkers" akcionāri. Tie abi pieder attiecīgi Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam," norāda Gobiņš. Dienu iepriekš izplatītājā AS "Ventbunkers" akcionāru vairākuma paziņojumā gan norādīts, ka 22.decembrī pieņemts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lēmums, ar kuru noraidīts Meroni pieteikums liegt akcionāriem "Steropes Limited" un "Gyges Limited" piedalīties un izlietot balsstiesības "Ventbunkers" akcionāru sapulcēs.
"Taču visinteresantākais ir tas, ka arī Līga Lemberga, Anrijs Lembergs un "Optima Management" piedalījās šajā viltotajā akcionāru sapulcē. Kā zināms, šie trīs akcionāri darbojas Aivara Lemberga interesēs. Tādējādi top vairāk nekā skaidrs, ka tas ir Lembergs, kurš stāv aiz šī rupjā viltojuma," arī to preses paziņojumā apgalvoja Gobiņš.