EM pārziņā esošajos uzņēmumus ieceļ 'Vienotības' cilvēkus  (9)

Lai arī Blaua ir psiholoģe, EM vadība apgalvo, ka šim amatam viņa izvirzīta profesionālo īpašību dēļ. Tiesa, pati Blaua apgalvo, ka ir papildinājusi savu izglītību un apguvusi sabiedrības pārvaldes jomu.
Viņa stājusies ilggadējā uzņēmuma darbinieka Kaspara Paupes vietā.

EM valsts sekretārs Juris Pūce izmaiņas skaidroja ar mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas uzņēmuma darbības rezultātiem, kas nav bijuši apmierinoši. "Saimnieciskās darbības rezultāti bija vāji," teica EM pārstāvis.

Viņš stāstīja, ka jau pagājušajā gadā notikusi nopietna saruna ar valdi, jo pirmajā pusgadā uzņēmums strādājis ar lieliem zaudējumiem. Tika arī precizēts valdes sastāvs, taču otrajā pusgadā nav bijuši vērojami uzlabojumi.

Blaua izvēlēta, uzskatot, ka viņas iepriekšējā darbības pieredze un prasmes ir piemērotas šim amatam, tāpat pārliecinājis redzējums par saimnieciskās darbības uzlabojumiem, teica Pūce.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Blaua beigusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu un ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā, kā arī maģistra grādu psiholoģijā. Strādājusi par Jūrmalas 1.ģimnāzijas psiholoģi, Jūrmalas skolu valdes Psiholoģiskās palīdzības centra psiholoģi, SIA "Sanare" KRC "Jaunķemeri" psiholoģi, sākumskolas "Atvase" psiholoģi. Viņa bijusi arī biedrības "Vecāki Jūrmalai" valdes locekle.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu Blaua 2009.gadā ievēlēta Jūrmalas pilsētas domē no JL saraksta, bijusi šīs partijas valdes locekle. Blaua ir lieciniece kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lietā. Viņai pērn piedāvāts kukulis par Munkevica atbalstīšanu, un viņa par to informējusi tiesībsargājošās institūcijas.

Blaua teica, ka publiski pieejamajos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datos nav minēta vēl viena viņas iegūtā izglītība, jo to viņa ieguvusi jau pēc informācijas iesniegšanas CVK. Proti, viņa ieguvusi sabiedrības pārvaldes speciālista maģistra grādu. Tāpat viņa jaunajā amatā cer izmantot dzīves pieredzi.

Pēc viņas teiktā, jauno amatu varēs savienot ar darbu Jūrmalas domē, jo "opozīcijas deputātam īpaši daudz darba nav" un komitejas nav jāvada. Blaua arī teica, ka viņa ir sazinājusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un noskaidrojusi, ka var apvienot darbu Jūrmalas domē un LNMC, vajadzīga vienīgi EM piekrišana.

Jauno vadītāju esot uzrunājis Pūce, teica gan EM valsts sekretārs, gan Blaua. "Tas bija liels pagodinājums" akcentēja Blaua.

Pūce norādīja, ka nekāds politiskās piederības konteksts šajās izmaiņās neesot - Blaua, pēc viņa vārdiem, bijusi pietiekami kvalificēta un viņas redzējums bijis pārliecinošs. Konkurss netika rīkots, jo "lēmums bija jāpieņem ātri". Pēc EM valsts sekretāra teiktā, ilgstoši saglabājoties iepriekšējai situācijai, pastāvēja risks uzņēmuma stāvoklim pasliktināties.

Arī Blaua pauda viedokli, ka šāda izvēle nav bijusi saistīta ar politisko piederību. Uz jautājumu, vai par šo amatu runājusi ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (V), viņa atbildēja noliedzoši.

Pēc Pūces teiktā, LNMC zaudējis tirgus daļu metroloģijas sfērā, jo pakalpojumi netika piedāvāti pietiekami plašam lietotāju lokam, kā arī tāpēc, ka nav ņemtas vērā regulējuma izmaiņas. Secināts arī, ka LNMC maz iznomājis tā rīcībā esošo nekustamo īpašumu un turējis tukšas telpas. "Nomas maksa ir zema, bet var iznomāt, lai segtu, piemēram, komunālos pakalpojumus un citas izmaksas," vērtēja Pūce.

Vēl viens pārmetums saistīts ar to, ka darbinieku skaits ministrijas vērtējumā nav ilgtspējīgs un neatbilst sniegto pakalpojumu apjomam. Darbinieku struktūra veidota laikā, kad vēl nebija krīzes, un tā neesot elastīga.

No jaunās valdes priekšsēdētājas tiek sagaidīta skaidra darbība arī šajā jomā. Vaicāts, vai tas nozīmē darbinieku skaita samazināšanu, Pūce teica, ka to nosaka objektīvā situācija, jo darbinieki nav noslogoti.

Blaua darbu LNMC sākusi 17.janvārī. Viņa teica, ka jau iecerējusi vairākas izmaiņas. Piemēram, sākts darbs pie nekustamā īpašuma pārvaldības uzlabošanas, tiek pārskatīti līgumi. Vēl tiek veidots sadarbības projekts, lai piedāvātu metroloģijas pakalpojumus.

Pēc viņas stāstītā, uzņēmumam jācīnās par savu nišu brīvajā tirgū, kur ir arī citi konkurenti. Viņa pauda viedokli, ka šajā procesā varēs izmantot zināšanas psiholoģijā un sabiedrības pārvaldē.

Par pagājušā gada finanšu rādītājiem viņai informācijas vēl nebija.

Paupe komentāros par izmaiņām LNMC vadībā sarunā ar biznesa portālu bija atturīgs, aicinot par to vaicāt ministrijai. Tāpat viņš atturējās komentēt, vai nomaiņa varētu būt saistīta ar jaunās valdes priekšsēdētājas politisko piederību.

Kā teica Paupe, kurš no 2003.gada līdz 2006.gadam bijis LNMC valdes loceklis, bet kopš 2006.gada augusta valdes priekšsēdētājs, viņam vēl nav skaidrs, ko viņš darīs tālāk. Pēc viņa vārdiem, tas varētu gan būt, gan nebūt saistīts ar līdzšinējo darbošanās jomu.

Saskaņā ar "Lursoft" datiem LNMC valdē vēl darbojas Velta Feodorova un Endijs Baņģis.

Vaicāts, vai kādas izmaiņas gaidāmas arī citu EM pārziņā esošu valsts uzņēmumu un iestāžu vadībā, līdzīgi kā nesen tas notika Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos uzņēmumos, Pūce teica, ka process ir dinamisks un atkarīgs no valdes darba izvērtējuma. Patlaban tiekot vērtēti pagājušā gada rezultāti, bet aprīlī būs zināmi pirmā ceturkšņa rezultāti.

Runājot par izmaiņām LGA, Pūce teica, ka tur bijusi vakanta vieta. Viņš arī piebilda, ka LGA rezultāti esot ļoti labi. Savukārt Privatizācijas aģentūras (PA) darbu vērtējot ministrs, bet par kāda virzīšanu SIA "Lattelecom" vai SIA "Latvijas Mobilais telefons" vadībā lēmumus pieņem PA, kas ir valsts kapitāldaļu turētājs šajos uzņēmumos. Jau vēstīts, ka PA vadībā izmaiņas notika nesen, bet "Lattelecom" padomē iecerēts virzīt Mārtiņu Rozi.

Iepriekš Kampars kavējās virzīt Rozi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa amatam.

No ceturtdienas LGA valdes locekļa pienākumus sācis pildīt jurists Gādmanis, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija. Kā liecina portāla "pietiek.com" informācija, Gādmanis ir apvienībai "Vienotība" pietuvinātais jurists, ko, pēc Pūces teiktā, izvēlējusies LGA valde.

Vakance LGA valdē radās pēc tam, kad no šī amata pērn novembra beigās atkāpās finanšu ministra Andra Vilka (V) biroja vadītāja Signe Jantone. Neoficiāli "pietiek.com" esot zināms, ka Gādmanis LGA valdei izraudzīts kā "Vienotībai" zināms kandidāts, jo LGA valdē jau darbojas ar Zaļo un zemnieku savienību saistītā izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka biroja vadītāja Inese Matvejeva. Iestādes valdes priekšsēdētājs ir Klāvs Vasks.