Laikraksts: Krievijas aizliegums 'iegriezīs' lopu eksportētājiem Latvijā  (40)

Infekciozā Šmalenbergas vīrusa pieaugošās izplatības dēļ Eiropā Krievija no 20. marta paredz apturēt dzīvu liellopu un sīklopu – aitu, kazu, kā arī cūku importu no visām ES dalībvalstīm, liecina informācija Krievijas pārtikas nekaitīguma un higiēnas uzraugošās iestādes "Rosseļhoznadzor" oficiālajā mājaslapā. ""Rosseļhoznadzor" uzskata par nepieciešamu informēt tirgus dalībniekus par lēmumu apturēt liellopu un mazo mājdzīvnieku un cūku importu no Eiropas Savienības dalībvalstīm no 20. marta," mājaslapā teikto atreferē laikraksts.

Šāds lēmums pieņemts, jo vairākās ES dalībvalstīs izveidojusies smaga epizootiskā situācija un uzliesmojušas saslimšanas, ko ierosinājis gan Šmalenbergas, gan cits plašas izplatības vīruss. Krievijas atbildīgais dienests norādījis, ka, neskatoties uz šo situāciju, joprojām nav saņēmis no ES jau janvārī pieprasīto detalizēto informāciju par pretpasākumiem šo vīrusu ierobežošanai, tāpēc tiek sperts šāds solis, lai pasargātu valsts teritoriju no bīstamu slimību ievazāšanas. Krievijas Nacionālā gaļas asociācijas vadība medijos jau izteikusies, ka Krievijas rīcība pilnībā atbilst pilntiesīgas Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieka rīcībai risku novēršanā. Asociācijas vadītājs Sergejs Jušins sacījis, ka aizliegums būtiski neietekmētu Krievijas gaļas tirgu, jo dzīvnieku imports no ES nespēlējot lielu lomu Krievijā.

Latvijas ražotāji, kas eksportē dzīvniekus uz Krieviju, šī lēmuma dēļ var ciest zaudējumus, jo pēdējos gados būtiski pieaudzis dzīvo cūku eksports uz Krieviju, norāda laikraksts. Cūkkopības uzņēmuma SIA "PF Vecauce" valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis atzinis, ka Krievijas lēmums var dramatiski ietekmēt pašmāju ražotājus. "No vietējām cūkām aptuveni trešdaļa tiek eksportēta, līdz ar to ietekme būs dramatiska. Tas ietekmēs naudas plūsmas, jo eksportētāji strādā ar priekšapmaksu, līdz ar to apgrozāmie līdzekļi tiks iesaldēti uz 30 dienām. Tas arī nozīmē, ka var sākties iekšējā tirgus pārdale. Turklāt tirgus pārpilnība var būt relatīva, jo gaļas imports jau neapstāsies," skaidrojis uzņēmējs, Krievijas lēmumu vairāk saistot ar ekonomiski politisko segumu un sava iekšējā tirgus sargāšanu.

Pārsteigts par Krievijas pēkšņo lēmumu bija AS "Jēkabpils labība" valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis, sakot, ka vēl februārī saņemta informācija no ES par šī vīrusa izplatību un tā attiecās tikai uz liellopiem, kazām un aitām. Savukārt Latvijas cūku audzētāju asociācijas padomes priekšsēdētājs, SIA "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts laikrakstam norādījis, ka Latvijas ražotāji ir cietēji no malas, jo nav vainīgi šīs situācijas izraisīšanā. Taču asociācijas vadība jau tuvākajā laikā plāno vērsties Pārtikas un veterinārajā departamentā, lūdzot risināt situāciju. Pēc Kokta paustā laikrakstam, vislielākie cietēji būšot Vācijas eksportētāji, kam cūku eksports uz Krieviju veido nozīmīgu biznesa daļu. Kokts laikrakstam atzinis, ka no vienas puses – pastāv Krievijas tirgus aizvēršanas draudi, bet no otras puses – tiek vērti vaļā Ķīnas un Āzijas tirgi, līdz ar to zaudējumi, iespējams, var būt mazāki.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā pirmdien nebija oficiālas informācijas no Krievijas dienestiem par dzīvnieku ievešanas aizliegumu.

Šmalenbergas vīruss, kas nosaukts Vācijas pilsētas vārdā, kur tas pirmoreiz tika konstatēts 2011. gada augustā, izplatās ar sūcējkukaiņu asinīm. Šī ir jauna, līdz šim nereģistrēta vīrusa izraisīta saslimšana atgremotājiem dzīvniekiem – saslimšanas gadījumi konstatēti govīm, aitām un kazām. Slimība pieaugušajiem dzīvniekiem izpaužas ar drudzi, produktīviem dzīvniekiem ar izslaukuma samazināšanos, grūsniem dzīvniekiem – ar abortiem, liecina PVD informācija. Slimo dzīvnieku pēcnācēji dzimst vārgi, dzīvot nespējīgi, ar redzamām kroplībām un smadzeņu bojājumiem. 2011. gada nogalē slimība tika reģistrēta vairākās ES dalībvalstīs Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, bet 2012. gada sākumā arī Apvienotajā Karalistē un Francijā. Latvijā šāda saslimšana nav konstatēta.