Lietuvas un Latvijas premjeri Visaginas AES atzīst par izdevīgu projektu  (34)

Kā aģentūru LETA informēja Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, Latvijas nozīmīgākais priekšnosacījums Visaginas AES būvniecībai līdz šim bijis projekta ekonomiskais izdevīgums.

Saskaņā ar aprēķiniem Visaginas AES ražotā elektroenerģija būs konkurētspējīga "Baltic Nord Pool Spot" tirgū, līdz ar to Latvija apliecināja savu gatavību virzīties uz šī projekta īstenošanu.

Daļa no AES būvniecības darbiem tiks uzticēta vietējām Baltijas valstu kompānijām, tostarp Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties Visaginas AES būvniecības darbos.

Kā atzinuši premjeru vadīto delegāciju pārstāvji, konkrētas Lietuvas un Latvijas divpusējās sadarbības iniciatīvas nereti paliek nepamanītas lielāku reģionālu projektu ēnā. Tomēr viņi izteikuši pārliecību, ka abas valstis arī turpmāk centīsies attīstīt ciešākas attiecības un panākt plašāku integrāciju.

Jau ziņots, ka tikšanās laikā prezentēts "Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām", kurā ierosināts izveidot sadarbības fondu, kas varētu finansēt konkrētus neliela apjoma projektus abu tautu cilvēcisko sakaru stiprināšanai, un ieteikts arī rīkot ikgadējas abu valdību izbraukuma sēdes, lai apspriestu sadarbību.

Lietuvas valdības vadītājs norādījis, ka šis ziņojums kļūs par vēl vienu instrumentu Latvijas un Lietuvas attiecību padziļināšanā. "Ceram, ka tas mums tiešām būs labs stimuls meklēt un atrast aizvien jaunus sadarbības ceļus. Parakstījuši ziņojumu, pāriesim pie konkrētu pasākumu īstenošanas," viņš solījis.

Kā uzsvēris viens no šā pētījuma autoriem, Lietuvas Ārlietu ministrijas Eiropas valstu departamenta vadītājs Nerijus Germans, Lietuva un Latvija sadarbojas jau ilgi un aktīvi, bet šo sadarbību nereti aizēno plašāka formāta kontakti starp visām Baltijas valstīm, kā arī ar Skandināviju.

Dokumenta autori analizējuši un izstrādājuši konkrētus ieteikumus vairākās jomās - attiecībā uz informatīvo telpu, kultūras telpu, izglītības un zinātnes telpu, sadarbību ekonomikas, finanšu, enerģētikas, transporta un vides aizsardzības jomā, sadarbību iekšējās un ārējās drošības jomā, kā arī sadarbību starp pierobežas reģioniem.

Savus priekšlikumus viņi sadala divās pamatgrupās - vieni varētu būt īstenoti pietiekami ātri, ja vien ir politiskā un administratīvā griba un atbalsts, savukārt citi ir ilglaicīgi mērķi, ko vajadzētu ņemt vērā, plānojot abu valstu ekonomiskās un sociālās attīstības perspektīvas, tiecoties pēc abu tautu ciešākas sadarbības un vienlaikus plašākas iekļaušanās Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā telpā.

Piemēram, attiecībā uz kopīgu informatīvo telpu dokumentā tiek rosināts panākt, lai Latvijas un Lietuvas sabiedriskā televīzija būtu skatāma abās valstīs, īpaši pierobežas reģionos, un tās plašāk atspoguļotu abu valstu dzīvi. Ieteikts arī plašāk izmantot mūsdienu tehnoloģijas, sniedzot ziņas par abām valstīm, paplašinot kontaktus starp cilvēkiem, kā arī aktivizēt sakarus starp dažādām cilvēku grupām un organizācijām.

Transporta jomā tiek rosināts risināt "Via Baltica" projekta tālākās attīstības jautājumu, sakārtot ceļa zīmes tā, lai tajās abās valodās būtu norādes uz vienas un otras valsts galvaspilsētu un citām pilsētām, nodrošināt "Rail Baltica" projekta īstenošanu un noteikt to kā prioritāro uzdevumu. Tiek ieteikts arī atrisināt jautājumu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu starp Viļņu un Rīgu, Viļņu un Daugavpili, tāpat Liepājas/Reņģes, Mažeiķu un citu ceļu atjaunošanu.

Enerģētikas jomā tiek minēts, ka nepieciešams stiprināt sadarbību Visaginas reģionālās kodolstacijas projekta īstenošanā, paplašināt sadarbību, veidojot kopīgu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu, kas integrēts Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū "Nord Pool", pievienojot to sinhronam darbam ar kontinentālās Eiropas tīklu, kā arī izskatīt iespēju par kopīgas ekspertu grupas izveidošanu, kas novērtētu enerģētiskās drošības garantēšanas iespējas un risinātu jautājumus par taupīgu un efektīvu energoresursu izmantošanu un intensīvāku atjaunojamo enerģijas avotu apguvi.

Attiecībā uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli minēts, ka nepieciešams rast risinājumu, kas apmierinātu abas valstis un ļautu izmantot Eiropas Savienības (ES) atbalstu.

Ziņojumā atzīts, ka vairāku priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešami papildu finansiālie līdzekļi. "Ja patiešām vēlas atrisināt vienu otru problēmu un sasniegt konkrētus ciešākas sadarbības rezultātus, tad tas ir būtisks priekšnoteikums," norādīts dokumentā, mudinot apsvērt ideju izveidot speciālu sadarbības fondu, jo tas būtu skaidrs signāls divpusējās sadarbības veicināšanai. Pie tā izveides varētu aicināt arī tos biznesa pārstāvjus, kas strādā gan Latvijā, gan Lietuvā.

Kopīga ziņojuma izstrādi šā gada sākumā Latvijas un Lietuvas ministru prezidenti uzticēja vēstniekiem Albertam Sarkanim no Latvijas puses un Nerijum Germanam no Lietuvas puses.