Valsts intereses lidsabiedrības padomē turpmāk tāpat kā līdz šim pārstāvēs Santa Glāzniece, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns. Savukārt "airBaltic" mazākuma akcionāru - SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) uzņēmuma padomē pārstāvēs Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks - tie paši BAS virzītie cilvēki, kuri vēl nesen pameta "airBaltic" padomes locekļu amatus.
"airBaltic" valsts kapitāla daļu turētājs SM valsts sekretārs Anrijs Matīss ir gandarīts par kompānijas padomes apstiprināšanu. "Apsveicama ir mazākuma akcionāru konstruktīvā rīcība, izvirzot apstiprināšanai padomē savus pārstāvjus," sacījis Matīss.
"Jaunievēlētā padome jau tuvākajā laikā sāks darbu pie 2010.gada pārskata izvērtēšanas un pamatkapitāla palielināšanas izvērtējuma," norāda Matīss.
Jau ziņots, ka akcionāru sapulce tika sasaukta 25.jūlijā, taču tajā izsludināts pārtraukums, jo divos sanāksmes darba kārtības jautājumos – par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu un par jaunas padomes apstiprināšanu - akcionāri nepieņēma lēmumu.
BAS pārstāvji sapulcē pagājušajā nedēļā uzstājuši, ka jautājums par aviokompānijas padomi jāskata kontekstā ar ieplānoto pamatkapitāla palielināšanu. Šo jautājumu sapulcē savukārt nebija iespējams skatīt, jo "airBaltic" valde nebija iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, tostarp lidsabiedrības darbības pārskatus.
Par "airBaltic" padomes sastāvu uzņēmuma akcionāriem bija jālemj, jo šā gada jūnija otrajā pusē no kompānijas padomes atkāpās BAS pārstāvji – Razumovskis un Korsaks, tādejādi paralizējot aviokompānijas padomes darbu.
Toreiz BAS skaidroja, ka tās virzītie "airBaltic" padomes locekļu atkāpušies, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē jau ilgstoši strādā ārkārtīgi pavirši. Pēdējo 12 mēnešu laikā valsts no savas puses ir nomainījusi vairāk padomes locekļu nekā iepriekšējos 15 "airBaltic" darbības gados kopā, toreiz norādīja BAS.
Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara (V) šīs vasaras sākumā paziņotā, ka aviokompānijai draud maksātnespēja, valdība jūnija vidū lēma izveidot starpministriju darba grupa, lai koordinētu savstarpējo darbību un izbēgtu no atkārtotiem publiskiem paziņojumiem par iespējamajām negācijām kompānijā. Valdība cita starpā domā, kā palielināt kompānijas pamatkapitālu, lai lidsabiedrība turpinātu darbu.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder kompānijas prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management".
Fliks jau kādu laiku uzturas savā dzimtenē Vācijā. Lai arī Latvijas valdības pārstāvji ne reizi vien aicinājuši Fliku valdības sēdē sniegt informāciju par "airBaltic" finansiālo situāciju, kompānijas prezidents uz šo aicinājumu nav atsaucies. Fliks vienā vēstulē valdībai paziņoja: kamēr viņam netiks garantētas brīvas pārvietošanas iespējas, viņš uz Latviju nebrauks.
Minētajā vēstulē Fliks atgādināja par 20.maijā prokuratūrā sākto izmeklēšanu pret politiķi Ainaru Šleseru (LPP/LC) un citiem, izmeklēšanā veiktas un pieprasītas vairākas kratīšanas, tostarp arī Flika mājās un birojā. Flikam neesot skaidrs, kāds statuss viņam ir lietā, un viņš izteica bažas, ka atbraucot uz Latviju, varētu tikt aizturēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
