Šāds ieteikums, kas tapis neveiksmīgā konkursa pretendenta – "Šveices Stadler Bussnang AG" un tā politisko aizstāvju spiediena rezultātā, izteikts, neraugoties uz tāpat "Pietiek.com" rīcībā nonākuša, advokātu biroja "Glimstedt un partneri" pēc valdības pasūtījuma sagatavota konfidenciāla pārskata atzinumu, ka tādā gadījumā nevar izslēgt risku, ka konkursa uzvarētājs – Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." var pieprasīt iespaidīgu zaudējumu atlīdzināšanu. Līdz ar to reāla kļūst iespēja, ka Latvija var zaudēt 100 miljonus latu, ko pasažieru vilcienu iepirkumam varēja saņemt no ES Kohēzijas fonda.
"Ņemot vērā saistītos riskus un ieguvumus, Satiksmes ministrija piedāvā šobrīd neslēgt līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju. Ierosinām pārskatīt Projekta apjomu un atkārtoti veikt iepirkumu par ritošā sastāva iegādi un uzturēšanu. Detalizētākai situācijas analīzei un risinājumu piedāvājumam sadarbībā ar Finanšu ministriju būtu jāsagatavo ziņojums Ministru kabinetam divu nedēļu laikā," – šādu formulējumu iepirkuma izbeigšanai slepenajā informatīvajā ziņojumā valdībai iesaka gan Ronis, gan ziņojumu vīzējušais ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Ziņojumā uzskaitīti arī riski, kas draud šāda risinājuma gadījumā, no kuriem galvenais – ES līdzekļi vairs nebūs pieejami, līdz ar ko pašlaik no ES Kohēzijas fonda pieejamos 100 miljonus latu no projektam nepieciešamajiem 144 miljoniem var nākties ņemt no Latvijas budžeta. "Nav garantijas, ka nākamajā periodā šim mērķim līdzekļi būs pieejami, taču tā kā, ņemot vērā pašreizējā ritošā sastāva tehnisko stāvokli, jaunus vilcienus vajadzēs iegādāties jebkurā gadījumā, tas nozīmēs papildu slogu valsts budžetam," ziņojumā raksta Ronis.
Tāpat līdz ar iepirkuma izbeigšanu atbilstoši Roņa ziņojumam var būt nepieciešami nelietderīgi papildu izdevumi esošā ritošā sastāva kalpošanas laika palielināšanai līdz jaunu vilcienu iegādei un atkārtota pilnas projekta dokumentācijas saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Turklāt "jebkura cita jauna projekta realizācijai pastāv īstenošanas riski ar iespējamām sūdzībām iepirkumu procedūru ietvaros, izmaksu pieaugumu tirgus pārsātinājuma dēļ u.c.".
Savukārt kā iespējamie ieguvumi no iepirkuma pārtraukšanas ministra slepenajā ziņojumā minēti daži apsvērumi, piemēram, iespējams, ar mazāku risku tiek apgūts Kohēzijas fonda finansējums, jo finansējuma pārstrukturēšana tiek veikta aptuveni gadu ātrāk nekā atkārtoti sludinot iepirkumu par ritošā sastāva iegādi. Tāpat būtu ilgāks laiks kvalitatīvāka projekta sagatavošanai un savlaicīga iepirkuma veikšanai, ja šāda veida projekts tiek plānots īstenot 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Vēl kā priekšrocība minēta iespēja īstenot projektus citās transporta jomās, kas ir tehniski sagatavoti pašreizējo darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"" prioritāšu ietvaros, tādējādi realizējot investīciju vajadzības ilgtspējīgai transporta infrastruktūras attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
