To laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis premjers. Atzinums jāsniedz divu nedēļu laikā.
Premjers norādījis, ka iepriekš darba grupa ir izvērtējusi visu pieejamo informāciju un nav atradusi pierādījumus, lai valstij būtu pietiekams pamats iesniegt prasību tiesā atzīt valsti par bufernaftas īpašnieku. Lēmumu neiesaistīties tiesvedībā, balstoties uz darba grupas vērtējumu, pieņēmusi valdība, uzsvēra Dombrovskis.
"Dienas Bizness" vēsta, ka darba grupas sastāvā ietilpa četri juriskonsulti no dažādām valsts iestādēm, kā arī tika piesaistīti pārstāvji no Ārlietu un Finanšu ministrijām un Valsts arhīva.
Ekonomikas ministrija norāda, ka tās iepriekš izpētītais attiecībā uz bufernaftas jautājumu un Latvijas valsts iespējām pieteikt savas īpašumtiesības uz to liecina, ka valsts nevarētu pierādīt, ka bufernafta tai pieder. Patlaban ministrijai neesot pamata šo secinājumu apšaubīt.
Zvērināta advokāte Linda Štrause DB skaidroja, ka tomēr konkrētajā strīdā būtu pārsteidzīgi izdarīt automātisku secinājumu, ka bufernafta uzskatāma par tā saucamo bezsaimnieka mantu, jo tā nepieder Baltkrievijas sabiedrībai un nav dokumentu, ka tā būtu privatizēta. Pirmkārt, valsts īpašuma tiesību pamats varētu būt cits. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 20. marta lēmums "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem" noteica, ka valsts īpašumā Latvijas Republikā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu valstu īpašumu. Advokāte arī norāda, ka valsts mantas atrašanās juridiskās personas bilancē nerada šai personai īpašuma tiesības uz to.
Otrkārt, teorētiski īpašumu, tostarp valsts, saskaņā ar Civillikuma 1000.pantu pēc 1993.gada 1.septembra varēja iegūt arī cita persona ar ieilgumu, tas ir ieguvējam lietojot lietu kā savu likumā noteikto laiku, kā arī, ievērojot citus likumiskus nosacījumus.
Štrause arī piebilst, ka bezmantinieka manta ir tāda manta, kas paliek pēc mantojuma atstājēja, kuram nav mantinieku, un pēc juridisku personu izbeigšanās, ja vien likums vai dibināšanas dokumenti nenosaka citādi. Bezmantinieka manta pēc vispārīgā principa tiešām piekrīt valstij. Civillikumā ietverts arī jēdziens "bezīpašnieka lietas", ar ko tiek saprastas lietas, kuras to rašanās brīdī nevienam nepieder vai neatrodas neviena valdījumā. Likums nosaka, ka tikai nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.
Jau vēstīts, ka Latgales apgabaltiesa noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma "Družba" prasību par īpašumtiesībām uz bufernaftu. Pirms gada Baltkrievijas uzņēmums "Polocktransneft Družba" iesniedza tiesā prasību uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 000 tonnu apmērā, kas atrodas LRT naftas vados, pieder viņiem. VN uzskata, ka tiesā Baltkrievijas puse centās lietas izskatīšanu pēc būtības novilcināt, to politizēt un vairākas reizes mainīja savu skaidrojumu - kādā veidā "Polocktransneft Družba" it kā ieguvis īpašumtiesības uz tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma LRT naftas vados.
2010.gada 7.decembrī tiesa, nodrošinot Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransneft Družba" prasību, aizliedza LRT lietot un/vai izmantot tehnoloģisko naftu, kas atrodas LRT piederošajā naftas vadā Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. Vienlaikus tiesa noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransneft Družba" lūgumu apķīlāt arī to naftu 40 000 tonnu apmērā, kas jau bija izsūknēta no cauruļvada Polocka-Ventspils, uzskatot, ka šīs naftas apķīlājumam nav nekāda pamata.
LRT pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi: Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu vads Polocka-Venstpils joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.
LRT ir Baltijas valstīs lielākais Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā partneriem no Krievijas puses - AS "Transņefteprodukt", kas ir "Transņeft" meitas uzņēmums, pieder 34% kapitāla daļu, bet AS "Ventspils nafta" - 66%.