To raidījumam apstiprināja arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
"Tas jau ir vairs ne tikai teorētiskā līmenī, mēs to esam ministrijas vadības līmenī pārrunājuši, mēs ceram, ka tas varētu iegūt zināmu virzību līdz šī gada beigām," "de facto" sacīja Lazdovskis.
Raidījums vēsta, ka LVM izveidoja pirms pieciem gadiem, laikā, kad sadalīja Valsts zemes dienestu. Papildus mērniecības darbiem LVM pilda arī divas valsts noteiktas funkcijas – par saviem līdzekļiem labo iepriekš zemes dienesta pieļautās uzmērīšanas kļūdas un par valsts naudu veic zemes kadastrālo uzmērīšanu tiem, kuri atjauno īpašuma tiesības. Mērniecības nozare uzskata, ka šobrīd tirgus ir tik piesātināts, ka no šīm funkcijām valsts var atteikties un tās nodot privātajiem.
Iepriekš vairāki mērniecības uzņēmumi mēģinājuši iesniegt Latvijas valsts mērnieka privatizācijas pieteikumu, taču tie vienmēr atteikti. Valsts uzskata, ka mērnieks veicis tādu kā sava veida regulatora funkciju mērniecības tirgū, neļaujot privātajiem cenas nepamatoti celt. Šobrīd gan konkurence esot tik liela, ka cenas gluži pretēji – mazinās, uzskata Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas prezidents Juris Vītols.
Tomēr "de facto" ziņo, ka lai gan privatizācijas process īsti vēl nav sācies, tomēr to jau pavada aizdomu ēna. Šā gada sākumā daļa vadošo LVM darbinieku nodibinājuši savu uzņēmumu "Ģeotelpiskie risinājumi", kura plāni mērniecības nozarē strādājošajiem pagaidām nav zināmi. Tāpēc raisījuši aizdomas, ka uzņēmums dibināts vienam mērķim. Nozares speciālisti norāda arī uz interešu konfliktu – privātā uzņēmuma vadītāji ir arī valstij piederošās sabiedrības vadošās amatpersonas, kas konkrētajam privātajam uzņēmumam dod priekšrocības.
"Tur arī ir iespējams tiešais un netiešais atbalsts, jo šie "Ģeotelpiskie risinājumi" izmantos vienas un tās pašas telpas, izmantos tos pašus cilvēkresursus, uz kā rēķina var piedāvāt labākas cenas", raidījumam sacīja Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas izpilddirektore Ilvija Zvejniece.
Ģeotelpisko risinājumu juridiskā adrese ir Jelgavā, kādā privātmājā. Tur uzņēmuma pārstāvjus "de facto" gan nav izdevies satikt, jo uzņēmuma pārstāvjus šobrīd var sastap valstij piederošā mērnieka telpās. Uzņēmumu dibinājušas piecas ar Latvijas valsts mērnieku saistītas amatpersonas. Mērnieka Jelgavas biroja vadītāja Laimīte Vaiva ir arī "Ģeotelpisko risinājumu" valdes locekle. Viņa uzskata, ka pagaidām darbs privātā uzņēmumā netraucējot pamatdarbam.
Ģeotelpiskos risinājumus vada Jānis Laizāns. Arī viņš šobrīd sēž uz diviem krēsliem un paralēli LVM ieņem finanšu direktora amatu. Laizāns uzskata, ka konkurenti satraukušies velti – uzņēmumu interesējot vien datu glabāšanas bizness, ne pati mērniecībā, līdz ar viņu plānos mērnieku privatizēt neesot. "Šajā situācijā tas neatbilst patiesībai," raidījumam sacīja Laizāns.
Citādās domās gan ir cits uzņēmuma līdzīpašnieks Rinalds Smilga, kurš paralēli arī vada valstij piederošo Latvijas Valsts mērnieku. Smilga gan esot pārsteigts, ka ministrija plāno LVM pārdot, taču interesi to privatizēt neslēpj. "Ja man jūs prasāt, vai man šī prece varētu būt interesanta, viennozīmīgi, ka jā," "de facto" sacīja Smilga.
Valstij piederošā uzņēmuma vadītājs arī uzskata, ka paša un citu padoto paralēla darbošanās privātā uzņēmumā priekšrocības neradot. Pretējās domās gan ir Valsts mērnieka īpašnieki. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs par šādu padoto darbošanos arī privātajā nozarē nebija informēts.
Lazdovskis "de facto" apgalvoja, ka "es nezināju, ka šāds uzņēmums eksistē, tad ir jāskatās, vai uzņēmums veic vai neveic saimniecisko darbību, ar ko nodarbojas. Un tas, ko mēs nekāda gadījumā nedrīkstam pieļaut, ka valsts pamatlīdzekļi tiek izlietoti iespējams kāda cita uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, tas ir tas, ko mēs no savas puses pārbaudīsim."