'Rīgas meži' būvēs 3 miljonus latu vērtu kokapstrādes ražotni  (19)

SIA Rīgas meži ir viens no lielākajiem mežu apsaimniekotājiem Latvijā, kas ik gadu tirgū pārdod 120 000 – 150 000 kubikmetrus koksnes, turpmāk šis apjoms par trešdaļu saruks, vēsta laikraksts.

Kokapstrādes kompleksa jauda paredzēta 50 000 kubikmetru apaļkoksnes pārstrādei gadā, ļaujot saražot ap 25 000 kubikmetru žāvētu un ēvelētu zāģmateriālu, kuru pārdošanas cenas būtiski pārsniedz zāģbaļķu realizācijas ienākumus. "Iespējams, Latvijā SIA "Rīgas meži" ir pirmais no lielajiem mežu apsaimniekotājiem, kas investē savā kokapstrādes kompleksā, taču Zviedrijā un Somijā šādu piemēru ir daudz," skaidro SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Viņš norāda, ka uzņēmuma ienākumi, pārdodot žāvētus un ēvelētus zāģmateriālus, būs ievērojami lielāki nekā realizējot zāģbaļķus. "Šāds uzņēmuma solis – izveidot savu kokapstrādes ražotni – varētu nepatikt ne vienam vien kokrūpniekam, jo apaļkoksnes pirmapstrādes (zāģēšanas) jaudas jau šobrīd pārsniedz pašlaik Latvijā pieejamo zāģbaļķu apjomu. It īpaši, ja ņem vērā, ka lielākais mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" pēc agrāk sastādīta plāna pakāpeniski samazina ciršanas apjomus," tā uz jautājumu, vai papildu koksnes pārstrādes jaudas nepalielinās konkurenci zāģbaļķu tirgū, atbild Tauriņš.

Viņš arī norāda, ka jau šobrīd ir panākta vienošanās par uzņēmuma ražotnē saražoto žāvēto un ēvelēto zāģmateriālu pārdošanu. "Šie produkti tiks izmantoti mēbeļu ražošanā un galarezultātā visticamāk tiks pārdoti ārzemēs. Taču pašlaik atrodamies tikai attiecīgu līgumprojektu stadijā, tāpēc publiski atklāt potenciālos pircējus ir pārsteidzīgi," laikrakstam stāstījis Tauriņš. Viņš gan nenoliedz, ka daļa saražoto zāģmateriālu varētu tikt eksportēta tieši, bez starpniekiem.

"Kokapstrādes procesā radušās atliekas tiks izmantotas gan zāģmateriālu žāvēšanai nepieciešamās siltumenerģijas ražošanai, gan arī pārdotas citiem izmantotājiem, bet mizas pārstrādās mulčā, ko varēs izmantot Rīgas dārzos un parkos," perspektīvu iezīmē Tauriņš. Viņš arī atzīst, ka cirsmās jau nav tikai zāģbaļķi, bet arī papīrmalka, un tā tiks pārdota izsolē. "Pašu ražotnē pārstrādās tikai zāģbaļķus, kuru resgaļa diametrs nepārsniedz 20 centimetrus, bet resnākie tāpat tiks pārdoti tirgū," DB informējis Tauriņš.

Uzņēmuma kokapstrādes iecirknī plānots nodarbināt 20 strādājošos. Šobrīd lielāks darbinieku apjoms nav plānots.

DB arī norāda, ka 2012. gadā "Rīgas meži" plāno mainīt līdzšinējo koksnes tirdzniecības modeli. Proti, augošu koku cirsmu izsoles pakāpeniski saruks, bet to vietā mežizstrādes pakalpojumus sniegs mežizstrādes pakalpojumu veicēji. Pats uzņēmums plāno izveidot kokgāzēju brigādi, kura pakāpeniski palielinās savus ražošanas apjomus. "Ir pietiekoši daudz "piedzīvojumu" ar augošu koku cirsmu izsoļu uzvarētājiem – mežizstrādātājiem, tāpēc vairāk gribam orientēties uz profesionāliem pakalpojumu veicējiem un savas brigādes darbu," iemeslu ierastās prakses maiņai rāda Tauriņš.

Viņš nevēlējies komentēt jautājumu par to, vai bijušas kādas datu neatbilstības – piemēram, pēc dokumentiem izcirsts viens apjoms, bet dzīvē ievērojami vairāk. "Var teikt, ka ir bijuši precedenti, kad dokumentos ir uzrādīts ievērojami mazāks apjoms par reāli iegūto konkrētajā cirsmā. Pakāpeniski plānots samazināt galveno ciršu apmērus, bet to vietā vairāk koksnes iegūt tieši krājas kopšanas cirtēs. "Tā būtu sava veida atbilde zaļajiem draugiem un vienlaikus arī meža nākotnes vērtības paaugstināšana," skaidrojis Tauriņš.

Pagaidām uzņēmums arī neplāno iegādāties kaut vienu mežizstrādes tehnikas komplektu (harvesters + forvarders), jo tas maksājot teju 0,5 miljonus eiro, bet uzņēmumam tik lielas brīvas naudas neesot. Tauriņš arī laikrakstam atzīst, ka Rīgas domei piederošajos mežos (ap 45 000 hektāru) ik gadu drīkst izcirst aptuveni 170 000 kubikmetru, taču realitātē ik gadu tiek izcirsts tikai 70 – 80% no šī pieļaujamā apjoma. "Izņēmums nebūs arī 2011. gads, jo līdz šāgada 1. novembrim pārdotās koksnes apjoms ir ap 115 000 kubikmetru, ieskaitot sanitārās cirtes. Esam atteikušies arī no vairākām augošu koku cirsmu izsolēm," stāstījis Tauriņš.

Rīgas domes īpašumā esošais uzņēmums iegūto naudu bez mežsaimnieciskajiem darbiem tērē arī īpašnieka noteiktajiem pasākumiem — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo mežu sakopšanai. "Pirms dažiem gadiem "Rīgas mežiem" pievienota pašvaldības aģentūra "Mežaparks", kuras funkciju nodrošināšanai arī vajadzīgi līdzekļi. Savukārt šogad nolemts uzņēmumam pievienot SIA "Rīgas dārzi un parki"," norādījis Tauriņš.

"Rīgas dārzu un parku" nonākšanu zem Rīgas mežu juridiskā jumta Tauriņš vērtē pozitīvi. "Šogad ir dubultota Norupes kokaudzētavas jauda, un tajā audzēsim ne tikai mežos augošo koku stādus, bet arī dižkoku un krūmu stādus un pat puķes, kuras nonāks Rīgas parkos, tādējādi samazinot iepirkumos tērējamo naudu," skaidro Tauriņš.

2011. gadā Rīgas mežu kopējās investīcijas tiek lēstas ap viena miljona latu apmērā. "Lielākie kapitālieguldījumi – 0,22 miljoni latu– bija Norupes kokaudzētavas jaudas dubultošana no 2 līdz 4 miljoniem stādu gadā, kuri paredzēti izcirsto Rīgas mežu platību – ap 300 hektāriem gadā – apmežošanai. Pāri palikušie vai nu tiks pārdoti citiem mežu īpašniekiem vai pat eksportēti, jo pieprasījums no Skandināvijas pēc šāda produkta neatslābst," laikrakstu informējis Tauriņš.

Kā nākamo šīgada lielāko investīciju projektu uzņēmuma vadītājs min Mežaparku, kura uzturēšanā un rekonstrukcijā ieguldīts ap 500 tūkstošiem latu, BMX trases izbūvi Mežaparkā 200 tūkstosū latu vērtībā, kā arī aptuveni 100 tūkstošus latu, kas investēti Rīgas pilsētas mežos.