Viņš norādīja, ka lielākie "Rīgas mežu" ienākumi veidojas no koksnes pārdošanas uz celma, kas ir pats neizdevīgākais veids, kā realizēt koksni, līdz ar to kokapstrādes rūpnīca ļautu radīt koksni uz vietas. "Mēs šogad janvārī veicām nelielu eksperimentu. Mēs paņēmām 200 līdz 300 kubikmetrus lielu cirsmu, un tā kā mums nav pašiem sava inventāra, mēs menedžējām tās izvešanu, pārstrādi un žāvēšanu. Un, neskatoties uz to, ka mums bija visneizdevīgākie nosacījumi, jo apmērs bija ļoti neliels un nebija ilgtermiņa līgumu, kas neļāva pretendēt uz atlaidēm un citām līgumcenām, mēs uz katra kubikmetra nopelnījām papildu vidēji 4,6 latus. Tas nozīmē, ka ar mūsu apmēriem mēs gadā papildus varētu nopelnīt gandrīz vienu miljonu latu," klāstīja Tauriņš un paskaidroja, kādu pienesumu varētu radīt kokapstrādes rūpnīcas būve.
Tauriņš lēsa, ka kokapstrādes rūpnīcas būvniecība "Rīgas mežiem" varētu atmaksāties 2,5 vai triju gadu laikā. "Kokapstrādes rūpnīcas izmaksas varētu būt aptuveni tīs miljoni latu, un, lai to uzbūvētu, tiks ņemts aizņēmums, kura ķīla būs pati ražotne un tās otrajā stāvā izvietotā "Zaļā klase" [telpa, kur skolēni varēs iepazīties ar vietējo floru un novērtēt koka ceļu no sēklas līdz skaidai]," klāstīja Tauriņš.
"Mums pašiem pieder visa izejviela, par ko īstenībā pašlaik notiek vislielākā cīņa, mums būs savs nišas produkts – sauss ēvelēts dēlis –, un mēs jau zinām, kam mēs varētu to pārdot," sacīja Tauriņš un piebilda, ka nereti gadās situācijas, ka Latvijas mēbeļu ražotāji Skandināvijā iegādājas no Latvijas koka gatavotus dēļus, kas rada sadārdzinājumu gan ražotājam, gan arī galapatērētājam.
"Lursoft" informācija liecina, ka "Rīgas meži" dibināti 2008.gada janvārī. Uzņēmums pilnībā pieder Rīgas domei, un tā pamatkapitāls ir 70,99 miljoni latu. Pērn "Rīgas meži" strādāja ar 3,033 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2009.gadā, un guva 2,569 miljonu latu peļņu, kas ir vairākas reizes vairāk nekā iepriekš.