Sāk tiesvedību par Polockas – Ventspils cauruļvada bufernaftu

Pēc AS "Ventspils nafta" (VN) meitas sabiedrības SIA "LatRosTrans" (LRT) valdes locekļa Igora Stepanova teiktā, LRT esot apstādinājis naftas izspiešanu, lai pildītu tiesas lēmumu. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, bufernaftas izsūknēšana no cauruļvada esot pārtraukta tehnisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, proti, naftas uzglabāšanai citā VN meitas uzņēmumā SIA "Ventspils nafta termināls" (VNT) iedalītais 50 000 kubikmetru rezervuārs ir piepildīts ar jau izsūknēto naftu, tāpēc šobrīd jaunai izsūknētās naftas partijai terminālī vienkārši nav vietas, ziņo laikraksts. LRT bufernaftas izspiešanu uzsāka 25. novembrī.

Daugavpils tiesa pēc Novopolockas republikāniskā unitārā naftas transportēšanas uzņēmuma "Družba" iesniegtā pieteikuma pret LRT par īpašuma tiesību atzīšanu uz tehnoloģisko naftu nolēmusi uzlikt aizliegumu lietot un izmantot kustamo mantu, tostarp apķīlāt tehnoloģisko naftu, kas atrodas cauruļvadā Polocka - Ventspils, aizliegt LRT un ar to saistītām personām naftu izsūknēt, kā arī lūgts prasību nodrošināt ar 150 218 tonnām bufernaftas, informē DB.

"Esam izmēģinājuši visus iespējamos cita veida risinājumus, taču diemžēl tie nav bijuši sekmīgi un cita ceļa kā tiesvedība šobrīd nav," DB atzina Baltkrievijas amatpersona, kura nevēlējās paust publisku viedokli.

"Tiesas lēmums par prasības nodrošinājumu stāsies spēkā gadījumā, ja 10 dienu laikā no tā izsniegšanas tiesvedībā iesaistītajām pusēm netiks pārsūdzēts Latgales apgabaltiesā," laikrakstam skaidroja Daugavpils tiesas pārstāve Aiga Trokša-Traško. Viņa gan atzīst, ka šobrīd vēl nav noteikta tiesas sēde saistībā ar "Družba" iesniegto prasību par īpašumtiesību atzīšanu.

Lai arī prasībā minētais bufernaftas apjoms - 150 218 tonnas, uz kuru savas īpašumtiesības vēlas pierādīt "Družba", atšķiras no iepriekš minētā, ka šī uzņēmuma bilancē ir 149 500 tonnu (par 718 tonnām mazāk) cauruļvadā esošās naftas, tomēr lietas būtību tas nemaina.

Savukārt LRT apgalvoja, ka bufernaftas daudzumu varēšot pateikt pēc tās izsūknēšanas. Kompānija sagaida, ka tās apjoms varētu būt aptuveni 80 000 tonnu.

Stepanovs DB apliecināja, ka šāds Daugavpils tiesas lēmums ir arī kompānijas rīcībā, tas tiek izskatīts, lai lemtu par tālākiem soļiem. Lai gan Daugavpils tiesas lēmumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā desmit dienu laikā, Stepanovs atzina, ka pagaidām nezina, vai pārsūdzēs šo lēmumu. Viņš laikrakstam pauda uzskatu, ka uzņēmuma "Družba" lēmums sākt tiesvedību beigs spekulācijas par šo jautājumu, jo tiesa faktiski skatīs jautājumu pēc būtības - par īpašuma tiesību atzīšanu. "Šī ir iespēja atrisināt jautājumu civilizētā veidā," tā viņš.

Jau iepriekš Stepanovs DB atzina, ka LRT ir gatavs tiesāties, lai pierādītu īpašuma tiesības uz tehnoloģisko naftu. "Esam pārliecināti, ka mūsu pozīcija ir pamatota, leģitīma," viņš apgalvoja iepriekš. Portāls "Db.lv" iepriekš publicēja zvērinātu advokātu biroja U.Grūbe un A.Strautiņš zvērināta advokāta Uģa Grūbes atzinumā secināto: tā kā nav šaubu par to, ka cauruļvada īpašniece ir LRT, tad tā ir atzīstama arī par cauruļvadā esošās naftas tehnoloģiskās rezerves īpašnieci. DB gan norāda, ka Grūbe ir AS "Venspils nafta" (kam pieder 66% SIA LRT kapitāldaļu) nolīgts juridiskais pārstāvis, kurš, piemēram, ir vadījis arī vairākas šī uzņēmuma akcināru sapulces.

DB atzīmē, ka LRT 2009. gada finanšu pārskatā bufernafta atzīta kā iespējamais aktīvs, turklāt norādīts - pastāv neliela iespējamība, ka pārdošanas darījuma rezultātā trešās personas nākotnē varētu izvirzīt juridiskas prasības. Tieši tas arī šobrīd ir noticis.

Ventspils mērs Aivars Lembergs uzsvēra, ka bufernafta pieder Latvijas valstij, taču tikai 30. novembrī vadība deva uzdevumu Privatizācijas aģentūrai izpētīt privatizācijas dokumentus un noskaidrot, ir vai nav privatizēta cauruļvados esošā nafta un kam un kādas uz to ir tiesības.

Šobrīd katrai pusei bufernaftas vērtību dažādi avoti aplēsuši atšķirīgi, diapazonā no aptuveni 100 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 53 miljoni latu) līdz 180 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 96 miljoni latu).

Jau ziņots, ka "LatRosTrans" ceturtdien sāka tehnoloģiskās naftas pārvietošanu uz rezervuāru. Uzņēmums skaidro, ka cauruļvadā gadiem stāvējusī nafta pagaidām tiks aizvietota ar videi draudzīgāku pildījumu – slāpekli, un tehniskie darbi tiek veikti, lai nākotnē būtu iespējams atjaunot cauruļvada darbību.
Uzņēmums arī iepriekš apgalvoja, ka maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi Latvijas teritorijā esošā tehnoloģiskā nafta ir "LatRosTrans" īpašums un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir uzskatāma par paša cauruļvada "piederumu", jo nodrošina tā pastāvēšanu.
Uzņēmums jau kopš 2002.gada ir darbojoties ar ievērojamiem zaudējumiem, kas tieši saistīts ar naftas cauruļvada dīkstāvi un ar tā kārtībā uzturēšanas saistītajiem izdevumiem. Kopējie uzkrātie zaudējumi sasnieguši 45 miljonus latu.
LRT valdes loceklis Igors Stepanovs laikrakstam "Dienas Bizness" iepriekš norādīja, ka "bufernaftas" vērtība varētu būt aptuveni 50 miljoni ASV dolāru (25,9 miljoni lati). Uzņēmums izsūknēto naftu plāno pārdot tirgū.
Medijos paustas bažas, ka bez tehnoloģiskās naftas cauruļvads drīz kļūs nelietojams un līdz ar to Latvijai vairs nebūs iespējas iesaistīties naftas tranzītā.
Jau ziņots, ka "LatRosTrans" sāka tehnoloģiskās naftas pārvietošanu uz rezervuāru. Uzņēmums skaidro, ka cauruļvadā gadiem stāvējusī nafta pagaidām tiks aizvietota ar videi draudzīgāku pildījumu – slāpekli, un tehniskie darbi tiek veikti, lai nākotnē būtu iespējams atjaunot cauruļvada darbību.

Uzņēmums arī iepriekš apgalvoja, ka maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi Latvijas teritorijā esošā tehnoloģiskā nafta ir "LatRosTrans" īpašums un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir uzskatāma par paša cauruļvada "piederumu", jo nodrošina tā pastāvēšanu.

Uzņēmums jau kopš 2002.gada ir darbojoties ar ievērojamiem zaudējumiem, kas tieši saistīts ar naftas cauruļvada dīkstāvi un ar tā kārtībā uzturēšanas saistītajiem izdevumiem. Kopējie uzkrātie zaudējumi sasnieguši 45 miljonus latu.

Uzņēmums izsūknēto naftu plāno pārdot tirgū.

Medijos paustas bažas, ka bez tehnoloģiskās naftas cauruļvads drīz kļūs nelietojams un līdz ar to Latvijai vairs nebūs iespējas iesaistīties naftas tranzītā.