Par to žurnālistiem pēc valdības sēdes pavēstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss pēc sēdes sacīja, ka uzņēmumam ir jānovērš iespējamie riskus, ka par līgumu varētu sniegt sūdzību Eiropas Komisijā. Tāpat ir jānodrošina pilnīga atbilstība tehniskajām specifikācijām, jānovērš dažādi juridiskie riski, uz kuriem savos atzinumos norādījuši atsevišķi juridiskie biroji, bet kurus Matīss neatklāja. Tāpat ir jāgūst pilnīga skaidrība, cik no šī kopējā pasūtījuma tiks veikts Latvijā.
PV vadītājs Nils Freivalds žurnālistiem sacīja, ka galvenie valdības iebildumi ir pret to, ka līguma projekts ar uzvarējušo CAF ir pretrunā ar konkursa prasībām. Freivalds sacīja, ka "Pasažieru vilciens" ir gatavs izpildīt valdības izvirzītos nosacījumus pēc iespējas ātrāk.
PV vadītājs sacīja, ka uzņēmums mēģinās sazināties ar konkursa uzvarētāju un tad kopīgiem spēkiem mēģinās novērst valdības norādītos riskus. Runa ir arī par līguma projekta atbilstību konkursa prasībām, lai "nav būtisku izmaiņu līgumattiecības ar konkursa uzvarētāju". PV sagatavos prasīto informāciju, arī par vietējiem paredzēto darbu apjomu.
Konkursā iesaistītajai "Rīgas Vagonu rūpnīcai" plānots uzticēt 64% no darbu apjoma, teica PV vadītājs, skaidrojot, ka valdība šajā jautājumā prasīja papildu precizējumu. Esot bažas "par tiesiskiem riskiem un PV jāsagatavo pārliecinoša argumentācija valdībai, lai neiestātos riska tiesvedība no kādas otras puses saistībā ar risku par līgumnosacījumu maiņu.
SM valsts sekretārs atzīmēja, ka PV valde otrdienas sēdē nepārliecināja valdību "ar tiem argumentiem". Līdzko izvirzītie nosacījumi būs izpildīti, PV par to būs jāziņo valdībai. "Šeit varētu būt jautājums par 2-3 nedēļām," teica Matīss un piebilda: ja PV nespēs nodrošināt nosacījumu izpildi, tad konkursu nevarēs turpināt. "Galīgais lēmums ir atkarīgs no tā, vai PV spēs nodrošināt nosacījumu izpildi." Būtiski ir tas, lai pēc iepirkuma vilcienu uzturēšanas izmaksas nepārsniegtu pašreizējās.
Lielākais risks, pēc SM valsts sekretāra sacītā, ir "tāds, ka, ja mēs šinī brīdī pasteigsimies un pieņemsim lēmumus, kas būs neatgriezeniski, tad tas var atstāt vairākus simtus miljonus latu, kas gulsies uz valsts budžetu." Ja kaut kādi riski netiks novērsti un Eiropas Komisija (EK) šos riskus atzīs par pamatotiem, tad, iespējams, ka EK var uzskatīt daļu vai visus iepirkuma izdevumus par neattiecināmām izmaksām, līdz ar to Latvija var nesaņemt ES fondu finansējumu pa vilcienu iegādi un tad visas izmaksas nāktos segt no valsts maka.
Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra, ka viens no riskiem ir tāds, ka EK kādu konstatēto neatbilstību dēļ iepirkuma izmaksas var atzīt par neattiecināmiem tēriņiem un Latvija tādā gadījumā daļēji vai pat pilnā apmērā var zaudēt ES līdzfinansējumu šajā vilcienu iepirkumā.
Dombrovskis atzina, ka neskaidrību par vilcienu iepirkuma konkursu joprojām ir ļoti daudz. PV valdībā sniegtie aprēķini regulāri mainījušies, kas liek uzdot jautājumu par PV valdes profesionalitāti. Premjers gan atturējās vērtēt PV valdes kompetenci un atbilstību amatam, nosakot, ka tas ir uzņēmuma pārrauga – SM – ziņā.
Dombrovskis sacīja, ka jautājums par PV konkursu valdībā atkārtoti tiks skatīts nākamā gada sākumā.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdība jau otro reizi atlika lēmuma pieņemšanu par vērienīgā AS "Pasažieru vilciena" (PV) iepirkuma konkursa nākotni, kas paredzēja līdz 2015.gadam iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus.
Satiksmes ministrija (SM) kopā ar Finanšu un Tieslietu ministrijām izvērtē situāciju ar vērienīgu "Pasažieru vilciena" (PV) jauno vilcienu iepirkumu, tāpēc pagājušajā nedēļā gala lēmums par konkursa likteni valdībā vēl netika pieņemts.
Ronis iepriekš uzsvēra, ka informācija par SM vēlmi izbeigt konkursu bez rezultātiem esot neprecīza, jo ministrija ziņojumā valdībai izvērtē vairākus iespējamus risinājumus, kuri gan netiek publiskoti, un valdība ar tiem iepazinās slēgtajā sēdē.
Ministrija no PV gaida skaidrojumu par iepirkuma "juridiskajiem tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem", un izvērtēs visus iespējamos riskus jebkurā rīcības gadījumā, taču SM neatklāj, kādi ir citi iespējamie rīcības varianti.
PV konkursā par jaunu pasažieru vilcienu sastāvu iepirkumu par uzvarētāju atzina Spānijas kompāniju CAF, kas ieguva tiesības uz 610,76 miljonus eiro (429,24 miljonus latu) vērto līgumu.
PV iepirkums paredz līdz 2015.gadam iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus.
9.martā Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu 144 miljonu latu apmērā. No projekta kopējām izmaksām Kohēzijas fonda finansējums ir 100 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
