Foto: PantherMedia/Scanpix
Valstij piederošo nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju turētāja Satiksmes ministrija (SM) ir izpildījusi priekšnosacījumus lidsabiedrības finansēšanai un valsts ir atguvusi juridisko kontroli pār uzņēmumu, taču plānotie 16 miljoni latu aviokompānijai vēl nav aizdoti, jo ministrija gaida finanšu konsultanta "Prudentia" atzinumu par privātā akcionāra - SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) – saistību izpildi.

SM pārstāvis Aivis Freidenfelds portālam "Delfi" sacīja, ka ministrija piektdien ir saņēmusi apstiprinājumu, ka Uzņēmumu reģistrs ir veicis visus nepieciešamos ierakstus par aviokompānijas "airBaltic" padomes, valdes, statūtu grozījumu reģistrāciju. Līdz ar to valstij pēc 16 gadiem ir "de facto" reģistrēta pilna juridiska kontrole par aviosabiedrības "airBaltic" akcionāru sapulces, padomes un valdes lēmumu pieņemšanu, uzsver Freidenfelds.

Vienlaikus oficiāli ir novērstas nepilnības un dzēsta pamatkapitāla starpība starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, ko bijušais "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks pretēji valdes lēmumam bija apmaksājis un vēlāk pārdevis.

Līdz ar to valsts ir izpildījusi visus priekšnosacījumus, kas minēti oktobra sākumā noslēgtajā vienošanā starp valsti un privātajiem akcionāriem. Saņemot finanšu konsultanta "Prudentia" atzinumu par privātā akcionāra - BAS - nosacījumu izpildi, valsts varēs veikt nepieciešamās investīcijas "airBaltic" turpmākai attīstībai, norāda Freidenfelds.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 23.augusta slēgtajā sēdē pēc aptuveni trīs stundu ilgām diskusijām nolēma glābt maksātspējas problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", pieļaujot divus scenārijus – "airBaltic" pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no lielākā privātā akcionāra - BAS, vai saglabāt esošo akcionāru struktūru, abiem akcionāriem proporcionāli palielinot kompānijas pamatkapitālu.

Vēlāk valdība izšķīrās par labu otrajam scenārijam – proporcionālam pamatkapitāla pieaugumam, taču valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijā izvirzīja vairākus nosacījumus – Flika nomaiņu lidsabiedrības prezidenta amatā, valstij neizdevīgā akcionāru līguma laušanu, saglabāt lidostu "Rīga" kā "airBaltic" bāzes lidostu un citus. Visu septembri abi lielākie kompānijas akcionāri – valsts un BAS – mēģināja vienoties par šiem nosacījumiem.

Oktobra sākumā abiem lielākajiem "airBaltic" akcionāriem izdevās vienoties par lidsabiedrības finansēšanas nosacījumiem, oficiāli parakstot vienošanos par "airBaltic" glābšanu. Tā paredz izbeigt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu un veikt nepieciešamos ieguldījumus aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.

Saskaņā ar vienošanos valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Vienošanās paredzēja valsts proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" - ne vēlāk kā līdz piektdienai, 14.oktobrim, 16 miljonu latu apmērā, ja būs izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, kuras pašreizējais lidsabiedrības menedžments pārdeva noslēpumainam investoram, kas izrādījās saistītas ar Krievijas izcelsmes miljonāru, vienu no "Snoras" bankas īpašniekiem Vladimiru Antonovu, kā arī jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti.

Vienošanās arī paredzēja izbeigt pagājušā gada pavasarī noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Saskaņā ar vienošanos ievēlēta jauna "airBaltic" padome sešu cilvēku sastāvā.

Vienošanās paredzēja atcelt no lidsabiedrības prezidents un valdes locekļa amata Bertoltu Fliks, kurš nesen pats atkāpās. Tāpat vienošanās paredz, ka "airBaltic" atgūs Flika savulaik pārdoto preču zīmi, un tā tiks ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

BAS lidsabiedrības glābšanai piešķirs 14 miljonus latu un konsolidēs "airBaltic" saistības pret BAS. Tāpat paredzēts konsolidēt "airBaltic" un BAS meitas uzņēmumus, atdodot pašlaik ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ "airBaltic". Vienošanās arī paredz pilnveidot lidsabiedrības korporatīvo struktūru un ieguldījumu īpašumu pārvaldību.

Akcionāri nolēmuši divu mēnešu laikā sagatavot "airBaltic" restrukturizācijas plānu un biznesa plānu.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). Tā vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited", kuras patiesais īpašnieks esot Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!