Foto: F64
Pēc nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes lūguma Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēt noslēpumainam pircējam pārdotās akcijas, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu, Satiksmes ministrija (SM) Centra rajona tiesā piektdien iesniedza pieteikumu noteikt liegumu rīcībai ar aviokompānijas akcijām, portālu "Delfi" informēja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V).

Portāls "Delfi" Centra rajona tiesā noskaidroja, ka piektdien ir saņemts SM pieteikums par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas pret Bertoltu Fliku kā privātpersonu. Pieteikums nodots tiesnesim, un nedēļas laikā jāizlemj, vai SM iesniegtais pieteikums atbilst likuma prasībām un ir izskatāms vai nē.

Pēc Štokenberga teiktā, "airBaltic" valdes rīcība, pārdodot akcijas par neapmaksātā kapitāla daļu, ir nelikumīga, jo aviokompānijas akcionāri jau vairāk nekā pirms gada - 2010.gada aprīlī - sapulcē lēmuši, ka neapmaksātā kapitāla daļa ir dzēšama. Šis akcionāru lēmums lidsabiedrības vienīgajam valdes loceklim Bertoltam Flikam bija jāreģistrē UR, ko viņš valstij nezināmu iemeslu dēļ nav izdarījis, apgalvoja tieslietu ministrs.

Uzzinot par "airBaltic" valdes iesniegumu UR reģistrēt pārdotās akcijas par līdz šim neapmaksātā kapitāla tiesu, SM pagājušajā piektdienā arī UR iesniedza vairāk nekā pirms gada "airBaltic" akcionāru sapulcē lemto, bet tiesai lūdza noteikt liegumu rīcībai ar nacionālās aviokompānijas akcijām.

Satiksmes ministrija uzskata, ka Fliks, lūdzot UR reģistrēt izmaiņas, ir apzināti maldinājis gan Uzņēmumu reģistru, gan AS "Air Baltic Corporation" lielāko akcionāru - Latvijas valsti, teikts SM paziņojumā.

Savukārt Štokenbergs sacīja, ka valstij nav zināms, kam ir pārdotas 59 110 lidsabiedrības akcijas. Zināma ir vien darījuma summa – 9,6 miljoni eiro (6,7 miljoni latu). Lai arī noslēpumainais pircējs līdz nedēļas beigām apņēmies abiem esošajiem akcionāriem izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties šīs akcijas proporcionāli savai pašreizējai dalībai aviokompānijā, valsts šo iespēju neizmantos, jo viss šis process, ņemot vērā 2010.gadā akcionāru lemto, ir nelikumīgs, teica Štokenbergs.

Portāls "Delfi" Centra rajona tiesā noskaidroja, ka piektdien ir saņemts SM pieteikums par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas pret Bertoltu Fliku kā privātpersonu. Pieteikums nodots tiesnesim, un nedēļas laikā jāizlemj, vai SM iesniegtais pieteikums atbilst likuma prasībām un ir izskatāms vai nē.

Jau ziņots, ka nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valde atradusi kādu pašlaik nenosauktu pircēju 59 110 lidsabiedrības akcijām, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Akcijas pārdotas par gandrīz 10 miljoniem eiro (aptuveni 7 miljoni latu), bet noslēpumainais pircējs esot apņēmies neizmantot šo akciju balsstiesības un līdz nedēļas beigām piedāvāt abiem esošajiem akcionāriem – valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" – izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties šīs akcijas proporcionāli savai pašreizējai dalībai aviokompānijā, teikts "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika paziņojumā.

Privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) paziņojumā medijiem teikts, ka BAS nav vērsusies ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēt tai piederošas "airBaltic" akcijas, kā arī nav nopirkusi vai mēģinājusi nopirkt papildus "airBaltic" akcijas.

Fliks paziņojumā medijiem skaidro, ka "airBaltic" vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Pašlaik "airBaltic" reģistrētais pamatkapitāls ir 534 725 lati, savukārt apmaksātais kapitāls ir 475 615 lati - negatīvā starpība ir 59 110 lati jeb tāda paša skaita neapmaksātu akciju apmērā.

2009. gada pārskats (jo 2010. gada pārskats Lursoft datu bāzē vēl nav pieejams) liecina, ka Latvijas Republikai pieder 250 071 "airBaltic" akcija, kas veido 52,6% no kopējā 475 575 akciju skaita, bet attiecīgi BAS pieder 224 454 jeb 47,2% "airBaltic" akciju.

Otrdien valdība paziņoja, ka turpina sarunas ar otro "airBaltic" akcionāru - BAS, par prioritāro scenāriju izvirzot abu dalībnieku solidāru ieguldījumu pamatkapitālā 50-70 miljonu latu apmērā. Priekšnosacījums tam esot kompānijas prezidenta un puses BAS nominālā īpašnieka Flika nomaiņa, kā arī akcionāru līguma izmaiņas, nodrošināt valstij labvēlīgākus nosacījumus nekā līdz šim.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā. Kompānija 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu.

Nacionālajai lidsabiedrībai patlaban esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām. SM norādīja, ka finansiālā situācija "airBaltic" patlaban ir nopietna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!