Foto: Publicitātes foto
Valsts faktiski jau kopš 2002.gada ir nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionārs, atzina Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons.

Vienlaikus gan tiek uzsvērts, ka 2009.gada slēgtajā akcionāru līgumā Valsts kancelejai izdevies nodrošināt maksimālu valsts interešu aizsardzību, ciktāl to pieļāvušas valsts iepriekš uzņemtās saistības. Jauns līgums pēc tam nav slēgts, tikai papildināts jau esošais 2010.gada pavasarī.

Kopš 2002.gada tikusi radīta situācija, ka privātais akcionārs (sākotnēji - SAS, vēlāk - "Baltijas Aviācijas sistēmas" jeb BAS) bez vairākuma akcionāra - valsts - piekrišanas jebkurā mirklī varēja panākt, ka akciju proporcionālais sadalījums mainās tā, ka valstij paliek tikai aptuveni 47%, savukārt privātais akcionārs savu proporciju palielina (līdz aptuveni 52%), laikrakstam "Diena" atzinusi Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane.

Tas ir, jebkurā mirklī bez valsts piekrišanas varēja rasties situācija, ka valsts vairs nevar ietekmēt nevienu lēmumu saistībā ar "airBaltic" darbību, jo saskaņā ar Komerclikuma vispārīgo kārtību lēmumu pieņemšanai akcionāru sapulcē nepieciešami 50% plus viena balss, skaidrojusi Dreimane.

Šāda situācija izveidojusies 2002.gadā emitēto konvertāciju obligāciju dēļ, kuras sākotnēji iegādājās SAS ar tiesībām tās konvertēt (pārvērst akcijās) līdz 2012.gadam, turklāt ar tiesībām tās pārdot jebkurai trešajai personai (tātad arī BAS).

2008.gada nogalē SAS piedāvāja valstij iegādāties 47% akciju un minētās obligācijas, taču Ministru kabinets lēma par atteikšanos no šo pirmpirkuma tiesību izmantošanas. SAS vietā tās iestājās BAS. Tāpēc valsts sarunas ar BAS nevarēja risināt kā vairākuma akcionārs, jo vairākums bija tikai skaitliska fikcija un jebkurā mirklī valsts varēja zaudēt arī šo skaitlisko vairākumu, norādījusi Dreimane.

Arī Mēkons uzsvēris, ka joprojām spēkā ir 2009.gada 4.marta akcionāru līgums, neskatoties uz to, ka 2010.gada 30.aprīlī tas tika papildināts. Šo faktu - ka 2010.gadā netika slēgts jauns līgums - apliecina arī līguma izstrādes materiāli (sanāksmes, e-pasti u.c.), skaidro jurists.

2009.gada līgumā Valsts kancelejai izdevās nodrošināt maksimālu valsts interešu aizsardzību, ciktāl to pieļāva valsts iepriekš uzņemtās valsts saistības. Proti, visi būtiskie "airBaltic" darbības jautājumi ar padomes locekļu vairākuma starpniecību bija nodoti valsts kontrolē, norādīja jurists.

"Neskatoties uz to, ka valsts faktiski jau kopš 2002.gada ir "airBaltic" mazākuma akcionārs, Valsts kancelejai izdevās iestrādāt 2009.gada akcionāru līgumā fundamentālu valsts interešu aizstāvības mehānismu - visiem būtiskajiem "airBaltic" darbības jautājumiem jāsaņem padomes piekrišana. Valstij padomē ir vairākums - trīs no pieciem locekļiem," sacīja Mēkons.

Pēc viņa teiktā, būtiski esot arī tas, ka salīdzinājumā ar 1995.gada "airBaltic" dibināšanas līgumu (noslēgts ar SAS un investīciju fondiem) 2009.gada līgumā tika izslēgtas normas, ka privātais akcionārs nosaka pilnīgi visu "airBaltic" stratēģisko darbību. Tādējādi par to, kādēļ ir pieņemts tāds vai citāds lēmums, jautājums ir jāuzdod tiem padomes locekļiem, kas balsojuši par attiecīgo lēmumu.

25.jūlija "airBaltic" akcionāru sanāksmē tiks lemts par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu un jaunas padomes iecelšanu.

Lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks iepriekš paziņoja, ka pamatkapitāla palielināšana nepieciešama turpmākai lidsabiedrības attīstībai, tostarp gaisa kuģu flotes modernizācijai, kas varētu izmaksāt ap 100 miljoniem latu.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!