Versijas

Latvijas atkopšanās no krīzes ir straujāka nekā gaidīts, un 2012. gads varētu būt jau trešais gads pēc kārtas, kad Latvijas ekonomikas izaugsme pārsniegs gada sākumā izteiktos vērtējumus, tā jaunākajā Latvijas makroekonomikas apskatā prognozē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Šā gada janvāra beigās Ekonomikas ministrija rīkoja forumu, kurā tika apspriests "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Vispirms paldies Ekonomikas ministrijai un ministram D. Pavļutam par atļaušanos tik brīvi pieejamā formā dot iespēju sabiedrībai izteikt viedokli par stratēģiskas nozīmes dokumentu.

Pagājušajā gadā pirmo reizi kopš 2009. gada tekošajā kontā izveidojās deficīts. Tas galvenokārt skaidrojams ar labu ekonomikas izaugsmi, īpaši spēcīgu investīciju pieaugumu, kā arī mājsaimniecību patēriņa palielināšanos.

Brīdī, kad investori atklāj arvien jaunus ārvalstu akciju, izejvielu vai CFD/Futures atvasināto finanšu instrumentu tirgus, nereti pirmais iespaids ir piedāvāto instrumentu pārpilnība.

Ņemot vērā nedaudz labvēlīgāku ārējo vidi, pārsteidzoši noturīgu Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju optimismu un apbrīnojamu eksportētāju elastību, Swedbank ekonomisko pētījumu daļa paaugstina Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes šim gadam uz 2.5% un nākamam gadam uz 3.5%.

Kaislības ap Krievijas prezidenta vēlēšanām ir aprimušas, un investori atkal ir pievērsušies valstij, kurā vēl vienas Vladimira Putina prezidentūras sākums ir atgriezis sen nebijušu stabilitāti tirgos.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedri gadskārtējā kopsapulcē pieņēma LIKTA hartu. Tajā izvirzīti seši būtiskākie virzieni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, pie kuriem asociācijas biedri strādās tuvāko piecu gadu laikā. Galvenie mērķa virzieni ir IKT jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un vienkārši pieejams kultūras mantojums.

Valstij ir jāaizsargā tās sabiedrības intereses un jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno "MMM-2011", kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes. Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība.

Jau kopš 2009. gada beigām starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā ir Eiropas finanšu krīze un ap to saistītās norises. Situācijā, kad vairākās eiro zonas perifērijas valstīs bija radušās grūtības pārfinansēt savas parādsaistības, liela loma bija gan pārējo valstu, gan arī starptautisko institūciju (Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas u.c.) atbalstam.

Euroscript Baltic, vadošais tulkošanas uzņēmums Latvijā, aicina atbildīgās Latvijas valsts iestādes vienkāršot prasības attiecībā uz piederības rezidences valstij pierādīšanu. Tas ļautu savlaicīgi norēķināties par ārvalstu tulkotāju sniegtajiem pakalpojumiem un piesaistīt aizvien jaunus dzimtās valodas speciālistus, nodrošinot izcilu tulkošanas pakalpojumu kvalitāti.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEtERA) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) pauž neizpratni par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu steigā sagatavot un virzīt izskatīšanai ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu "Par informācijas tehnoloģiju pārvaldības, infrastruktūras un informācijas sistēmu attīstības optimizāciju valsts pārvaldē", neizvēršot plašāku diskusiju un nekonsultējoties ar sadarbības partneriem un nozares pārstāvjiem.

Atbildēt uz tik vispārīgu jautājumu – cik maksā komunikācija - ir līdzvērtīgi tam, kā pateikt, cik maksā automašīna. Radīsies virkne papildjautājumu par mašīnas klasi, motora tilpumu, degvielas tipu un tamlīdzīgi.

Praksē ir pierādījies, ka, izvēloties uzņēmuma auto, izvēle visbiežāk nav racionāla un ekonomiski pamatota.

Šovasar beigsies ēku siltināšanas programma, kas savulaik tika uzsākta Eiropas Savienības struktūrfondu programmas ietvaros. Programmas ieguvumi ir būtiski, neskatoties uz dažādām organizatoriskām un tehniskām nebūšanām, siltinātajās mājās tiek ekonomēts 20% līdz pat 60%. enerģijas.

Par eirofondu izmantošanu Latvijā sacīts ir daudz. Programma ar lielākiem vai mazākiem panākumiem darbojas jau devīto gadu, un kopumā rezultāti ir visai iespaidīgi.

AS Rīgas piena kombināts izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes.

Bieži asociācijas saistībā ar regulējamajām cenām – gāzei, siltumam, publiskajam transportam u.c. - ir tādas, ka šīs cenas aug pārāk strauji un nesamērīgi salīdzinājumā ar citām. Kāpēc tā?

Apmēram pusmiljons jaunu darbavietu augsto tehnoloģiju sektorā, 20 miljardi eiro nodokļu ieņēmumu, 100 miljardus eiro vērtas investīcijas – tas viss būtu iegūstams, ja vien pasaulē kopumā par 10% tiktu samazināta pirātisko datorprogrammu lietošana.

Par spīti samērā augstam bezdarbam, arī pašlaik Latvijā ir uzņēmumi, kuriem ir grūtības atrast piemērotus speciālistus.

Preču un pakalpojumu izplatība ar interneta starpniecību turpina savu uzvaras gājienu. Tomēr ir skaidri redzams, ka pēdējos gados vērojamas arvien lielākas izmaiņas.