Foto: Publicitātes foto
1.novembrī apritēs gads kopš darbojas jaunais Maksātnespējas likums. Analizējot likuma darbības pirmā gada rezultātus, tos varētu raksturot ar vienu vārdu – nesabalansētība. Likums ir uzlabojis fizisko personu maksātnespējas jautājumu risināšanu, bet ir pasliktinājis juridisko personu maksātnespējas regulējumu.

Cilvēkiem svarīgākas procesa izmaksas, nevis ilgums

Statistikas datu analīze par fizisko personu maksātnespējas lietu skaita dinamiku liecina, ka jau 2010.gada decembrī, mēnesi pēc jaunā likuma stāšanās spēkā, tika piedzīvots krass kāpums - ja iepriekšējos mēnešos par maksātnespējīgiem tika atzīti 8 līdz 17 cilvēki, tad 2010.gada decembrī par maksātnespējīgām atzīto personu skaits pakāpās līdz 57. Vislielākais  par maksātnespējīgiem atzīto personu skaits šā gada laikā sasniegts 2011.gada augustā - par maksātnespējīgām atzītas 79 personas. Kopumā gandrīz gada laikā (līdz 25.oktobrim - aut.) 710 fiziskām personām pasludināts maksātnespējas process. Salīdzinājumam - laikā no 2009.gada novembra līdz 2010.gada oktobrim par maksātnespējīgām tika atzītas 139 personas. Kāpums ir acīmredzams un tas liecina, ka cilvēkiem svarīgākās ir procesa izmaksas, nevis procesa vilkšana garumā.  Iepriekš spēkā esošais process bija salīdzinoši dārgs un likums noteica, ka fiziskās personas aktīvus var pārdot maksātnespējas procesa laikā, kura maksimālais termiņš var būt 5 gadi. Praksē tas nozīmēja, ka persona varēja vēl 4 gadus mierīgi baudīt sava īpašuma ērtības un pārdot to pēdējā maksātnespējas procesa gadā. Jaunais likums nosaka daudz lētākas procesa izmaksas, bet striktus termiņus maksātnespējīgās personas īpašuma pārdošanai - tas jāizdara pusgada laikā kopš procesa sākšanas.  Fizisko personu maksātnespējas lietu pieaugums arī liecina, ka cilvēki ir pārvarējuši psiholoģisko barjeru un aizspriedumus pret maksātnespējas procesu un ir gatavi pragmatiski risināt savas finanšu problēmas.

Maksātnespējīgi uzņēmumi paliek karājamies gaisā

Pavisam cita aina paveras, raugoties uz juridisko personu maksātnespējas procesu. Ja salīdzinām laika periodu no 2009.gada novembra līdz 2010.gada oktobrim ar laika periodu no 2010.gada novembra  līdz 2011.gada oktobrim (dati uz 25.oktobri- aut.), tad redzams, ka pirms diviem gadiem viena gada laikā par maksātnespējīgām tika atzītas 3057 juridiskas personas, pēdējā gada laikā par maksātnespējīgām atzītas 1507 juridiskas personas. Kritums par vairāk nekā 1500 uzņēmumiem. Pieļauju, ka amatpersonām būtu vēlme kritumu skaidrot ar ekonomikas stabilizēšanos un atlabšanu. Man ir cits izskaidrojums - jaunais Maksātnespējas likums. Tā piemērošana ir veicinājusi faktiski maksātnespējīgu uzņēmumu atstāšanu karājamies gaisā, tas ir, īpašnieki un kreditori, redzot,ka uzņēmums ir apkrauts ar parādiem, bet tam pašam nekāda manta nav,  izvēlas atmest tam ar roku nevis kārtot uzņēmuma apbedīšanas formalitātes. Kas to veicina?

Pirmkārt, depozīta ieviešana - jaunais likums nosaka, ka, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, jāiemaksā depozīts, 400 latu (divu minimālo mēnešalgu apjomā), kas pēc uzņēmuma maksātnespējas atzīšanas tiek izmantots maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Tas jāmaksā papildus 250 latus lielajai valsts nodevai par pieteikuma iesniegšanu.

Depozīts un valsts nodeva ir jāmaksā arī visiem, kuri vēršas tiesā par uzņēmuma - parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu - tostarp Valsts ieņēmumu dienestam, citām nodokļus administrējošām institūcijām, piemēram, pašvaldībām, kā arī maksātnespējīgu uzņēmumu administratoriem. Ja agrāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija viens no masveidīgākajiem maksātnespējas pieteikumu iesniedzējiem, tad depozīta ieviešana ir būtiski ierobežojusi VID aktivitāti šajā jomā. To pašu var teikt arī par citām nodokļus administrējošām institūcijām un maksātnespējīgu uzņēmumu administratoriem.

Arī kreditoriem un uzņēmuma -parādnieka īpašniekiem, ja uzņēmums ir bez aktīviem, nav intereses sniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, jo tas viņiem neko nedod - tikai 650 latu lielus izdevumus.

Tāpat par būtisku jaunā Maksātnespējas likuma nepilnību uzskatu tā dēvētā bilances testa izņemšanu - rezultātā maksātnespējas process nevilšus ir kļuvis par parādu piedziņas instrumentu. Šajā laikā par maksātnespējas procesa kā parādu piedziņas instrumenta upuriem ir kļuvuši tādi uzņēmumi kā "Jūrmalas siltums"  un izdevniecība "Fenster" . (Par šo tēmu plašāk neizteikšos, jo 2011.gada 30.jūnijā "Delfu versijas" publicētā rakstā  par to jau esmu rakstījis - aut.)

TAP - glābšanas riņķis biznesam vai ilūzija?

Runājot par trešo, manuprāt, būtisko Maksātnespējas likuma instrumentu - Tiesiskās aizsardzības procesu, jāatgādina, ka tas darbojas  jau kopš 2008.gada. Tiesiskās aizsardzības process (TAP) un, ja tā var teikt,  tā jaunākais brālis - Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process  (pēc būtības abi procesi ir vienādi, atšķirība ir niansēs, tādēļ turpmāk vienkāršības dēļ tos abus saukšu par TAP - aut.) likumā ir vienīgie uzņēmumu rīcībā esošie instrumenti, ar kuru palīdzību ir iespējams saglābt uzņēmumu no maksātnespējas un tam sekojošās aktīvu izpārdošanas, bankrota un likvidēšanas. Visi pārējie instrumenti, kas iepriekš maksātnespējas procesa laikā paredzēja iespēju kreditoriem vienoties par uzņēmuma glābšanu ir izravēti no likuma. Salīdzinot statistikas datus par diviem gadiem, jāatzīst, ka TAP skaits stagnē - ja laikā no 2009.gada novembra līdz 2010.gada oktobrim bija ierosināti 58 TAPi, tad laikā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim ir ierosināti 65 TAPi. Ārpusiesas TAP tika ieviesti 2009.gadā, bet arī šī instrumenta izmantošanas rādītāji nav spīdoši - laikā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim ierosināti 47 Ārpustiesas TAP.  Anilzējot statistikas datus detalizētāk, atklājas vēl drūmāka aina - proti, lielākā daļa no TAP ir beigušies ar uzņēmumu pāreju maksātnespējas procesā, tas ir, faktiski tie ir aktīvu izpārdošanas un likvidēšanas stadijā. Šādai ne visai iepriecinošai ainai ir  vismaz divi cēloņi - pirmkārt, uz visiem gadījumiem vienādi attiecinātais nosacījums, ka TAP darbības maksimālais termiņš ir divi gadi; otrkārt, sarežgīts TAP biznesa plāna saskaņošanas process ar kreditoriem.

Secinājumi un priekšlikumi

Pavelkot strīpu zem jaunā Maksātnespējas likuma pirmā darbības gada izvērtējuma, sanāk tomēr vairāk mīnusu nekā plusu. Likumā ir samērā veiksmīgi izveidots fizisko personu maksātnespējas regulējums , bet to nevar teikt par juridisko personu maksātnespējas regulējumu , tostarp attiecībā arī uz Tiesiskās aizsardzības procesu. Lai likums turpmāk darbotos sekmīgāk, ieteiktu likuma autoriem un atbildīgajām institūcijām vismaz apsvērt trīs priekšlikumus:

-          Noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests, citas nodokļus administrējošas institūcijas, piemēram, pašvaldības un citu maksātnespējīgu uzņēmumu administratori ir atbrīvoti no depozīta un valsts nodevas maksāšanas par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu pret uzņēmumu - parādnieku;

-          Atjaunot bilances testu juridisku personu maksātspējas noteikšanā;

-          vienkāršot TAP plāna saskaņošanu: TAP plānu dzīvotspēja pieaugtu, ja tā saskaņošanai pietiktu ar vismaz 51% no nenodrošināto kreditoru pieteikto prasījumu galvenās summas (nodrošināto kreditoru piekrišana nebūtu nepieciešama, jo to prasījumi saskaņā ar likumi ir aizsargāti);

-           pagarināt TAP plāna īstenošanas maksimālo termiņu vismaz par vienu vai diviem gadiem, kurā parādniekam tiek dota iespēja atgūt maksātspēju ( tas TAP plānu īstenošanu kreditoru acīs padarītu daudz ticamāku)

 

Diskusijas par šiem priekšlikumiem būtu labs sākums nepieciešamo grozījumu sagatavošanai Maksātnespējas likumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!