Foto: LETA
"IKI un Cento veikalu īpašnieka PALINK vārdā izsaku cerību, ka Latvijas likumdošanas ietvaros tomēr būs iespēja atzīt par maksātspējīgu uzņēmumu, kurš pilnīgi noteikti ir spējīgs izpildīt visas savas saistības. Šādā situācijā maksātnespējas likumus un tiesas spriedumi tiek izmantoti, lai negodprātīgā veidā pārņemtu veiksmīgu uzņēmumu un, visdrīzāk, labi nopelnītu no maksātnespējas procesa administrēšanas un tiem, kas aiz tā stāv.

Lietas būtība ir šāda – PALINK, kas ir IKI un Cento veikalu īpašnieks, patiešām ir ilgtermiņa strīds ar Landekss, būvuzņēmumu, kura pakalpojumus diez vai es kādam ieteiktu. Šis ir saimniecisks strīds par būvniecības pakalpojumiem, kurus mēs nevēlamies atzīt par paveiktiem vai paveiktiem kvalitatīvi. Šādu strīdu visā pasaulē ir daudz un katrs, kurš kaut vai veicis remontu ar būvnieku palīdzību zinās, ka var gadīties strīdi ar celtniekiem. Šo strīdu ir paredzēts iztiesāt Latvijas republikā noteiktā kārtībā un ir noteikts tiesas datums. Taču Landekss un izmanīgi juristi ir izveidojuši shēmu, kuras ietvaros it kā eksistējošas prasījuma tiesības, kas ir saistītas ar šo saimniecisko strīdu, pārdod nevienam nezināmam Krievijas pilsnonim par mazāk kā ceturto daļu no iedomāto prasījuma tiesību vērtības, jeb 5 tūkstošiem latu. Šis Krievijas pilsonis tad sakās neko nezinām par būvniecības strīdu, un maz pieredzējusi tiesnese I.Ramane uz iedomātu prasījmu pamata pasludina maksātnespēju uzņēmumam, kurš var samaksāt desmitiem reižu lielākas, pie tam, īstas saistības.

Var daudz diskutēt par norises detaļām, piemēram, būvniecības rēķiniem, aktiem utml., bet šī ir lietas būtība, kas atsedz ļoti nepatīkamu Latvijas uzņēmējdarbības pusi. Proti, mēs redzam, kā maksātnespēja tiek izmantota, lai faktiski izspiestu naudu. Mēs redzam, kā juristi, kas sakās esam augsti ētiski, veic darījumus, kuru mērķis nevar būt noteikts labā ticībā.

Mēs esam pārliecināti, ka ne tikai atgūsim savu uzņēmumu, bet arī ceram, ka Latvijas vadošie politiķi, advokātu padome un ētikas institūcijas, kā arī tiesībsargi pievērsīs šajiem notikumiem pietiekamu uzmanību, lai šāds absurds nevarētu atkārtoties. Landekss vadītājs tagad satraucas, ka valsts institūcijas nedrīkstot iejaukties, jo tas būšot duncis mugurā Latvijas uzņēmumiem. Jāsaka pretējais, proti, ka, ja Latvijas institūcijas neiejauksies, tad tas patiesi būs duncis mugurā Latvijas uzņēmējiem, jo kurš starptautisks uzņēmums šeit vēlēsies kaut ko darīt? Latvijas uzņēmējiem tas nozīmēs arvien mazāk darba.

Uz Landekss gan tas tāpat neattiecas, jo es gribētu redzēt tos pasūtītājus, kas izvēlēsies Landekss, redzot, kādā afērā var ievilkt šis būvuzņēmums."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!