Faktoru šai situācijai ir daudz un tie ir dažādi, protams, kā viens no lielākajiem ir iedzīvotāju aizbraukšana no valsts labākas dzīves meklējums. Bet es kā uzņēmējs daudz vairāk saskaros ar cilvēku slinkumu, jo daudzi no mums vēl dzīvo tā saukto „trekno” gadu atblāzmā, cerot uz nesamērīgi lielām algām, un līdz ar to nav gatavi iet un kaut ko darīt par atalgojumu, kāds tas ir šobrīd, tāpēc labāk izvēlas sēdēt un nedarīt neko. Vai nav absurdi, ka, piemēram piedāvājot celtniekam mēnesī atalgojumu, kas apmēram 5 reizes pārsniedz šī brīža skolotāju atalgojumu, ir jādzird atbilde- par tādu naudu nestrādāsim.
Man kā uzņēmējam un, iespējams, ļoti daudziem citiem ir likusies ļoti absurda situācija, kad pāris gadus atpakaļ izglītots un zinošs cilvēks ar attiecīgo specialitāti saņēma krietni mazāku atalgojumu nekā melnstrādnieks bez atbilstošas izglītības. Tad nu beidzot varam pateikt Paldies krīzei par vismaz to labumu, ka visu ir salikusi pa plauktiņiem, jo nez vai mūsdienu attīstītāja pasaulē var būt situācija, kad zemāka līmeņa darbinieks saņēma lielāku atalgojumu nekā vidējā līmeņa speciālists, bet tā nu tas bija, tāpēc vajadzētu arī šobrīd lielai daļai „nolaisties no mākoņiem" un pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir.
Šobrīd, kad valstī ir redzama kaut neliela, bet tomēr ekonomikas atveseļošanās, kad aug eksporta rādītāji, mazumtirdzniecības rādītāji u.c., darba devējiem būtu jāapspriež šī situācija ar darbiniekiem, jārunā par situācijas uzlabošanos un būtu jāsaprot gan darba ņēmējam, gan darba devējam, ka, tikai darbojoties kā vienotai komandai, ir iespēja celt uzņēmuma finanšu rādītājus un tādējādi sekmēt gan sava uzņēmuma stāvokli, gan arī dot savu artavu valsts labā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
