Viedokļi

Atjaunojot padomes daļā valsts uzņēmumu, nekādā veidā neatgriezīsimies pie politizētām padomēm, kā tas bijis iepriekš, otrdien žurnālistiem apgalvoja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās 2012.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada 1.ceturksni ir pieaudzis par 28,5%. Tai skaitā, ēku būvniecības apjomi par 26,2%, inženierbūvju par 30,6%.

Konkurences padomes (KP) izvirzītie nosacījumi televīzijas kanāla TV3 īopašniekam "MTG Broadcasting" (MTG) plānam pārņemt "Latvijas Neatkarīgo televīziju" (LNT) ir tik drastiski, ka, iespējams, darījums nemaz nenotiks, pieļauj LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Diskusijas par ciršanas apjomu ilgtspēju valstīs, kuru tautsaimniecībās meža nozare spēlē nozīmīgu lomu, notiks vienmēr, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Zviedrijas lielākā meža nozares uzņēmuma "Sveaskog" viceprezidents Anders Dālkvists.

Gruzijas ekonomika strauji attīstās un Latvijas uzņēmējiem ir perspektīvas biznesa attīstīšanai šajā valstī, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele.

Patlaban meža nozarē aktuāls ir meža zemes cenu burbulis. Tās cena pašlaik ir tik augsta, ka pastāv risks, ka burbulis plīsīs, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Zviedrijas lielākā meža nozares uzņēmuma "Sveaskog" viceprezidents Anders Dālkvists.

Šā gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,242 miljardus latu, salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2011.gadā pieaugot par 9%. Lai arī eksporta apjoms faktiskajās cenās martā gada laikā ir palielinājies par 11,6%, tā izaugsmes tempi ievērojami sarūk, uzrādot zemāko gada pieauguma tempu pēdējo divpadsmit mēnešu laikā.

Neraugoties uz izaugsmes pavājināšanos atsevišķās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, eksporta apjomi turpina augt.

Kokrūpniecība martā bija tuvu pagājušajā gadā uzstādītā mēneša eksporta rekorda pārsniegšanai.

Kā jau ļāva nojaust ļoti labie rūpniecības izlaides un apgrozījuma dati par martu, arī eksporta pieaugums šajā mēnesī ir bijis spēcīgs. Marts vispār mēdz būt labvēlīgs eksportētājiem un arī šogad tas nelika vilties, eksportam pieaugot par 11,6%.

Ka arī prognozēts, eksporta un importa izaugsme turpina bremzēties, turklāt importa gada kāpums martā ir mazinājies daudz straujāk. Tas gan daļēji saistīts ar pagājušā gada dinamiku, jo 2011.gada martā bija vērojams ļoti liels importa pieaugums, kas pēc tam mazinājās.

Latvijas Līzinga devēju asociācija aicina likumā noteikt privātpersonām obligātu līzinga iemaksu 10% apmērā no kopējās summas, sacīja asociācijas vadītājs Viesturs Gurtlavs.

Pasaules cenu ietekme uz inflāciju Latvijā patlaban ir labvēlīga, un veicina inflācijas samazināšanos, portālā "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2012. gada aprīlī, salīdzinot ar 2012. gada martu, palielinājās par 0,6%. Precēm cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. Šā gada aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija par 2,8% augstāks. Precēm cenas pieauga par 3,1%, bet pakalpojumiem – par 1,8%.

Šī gada aprīlī patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Salīdzinot ar 2011.gada aprīli, patēriņa cenas ir palielinājušās par 2,8 procentiem.

Gada inflācija turpina palēnināties, 2012. gada aprīlī sasniedzot 2,8%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā martā. No gada inflācijas pakāpeniski izzūd vienreizējie pasākumi, kas būtiski paaugstināja cenu līmeni pagājušajā gadā – PVN pieaugums janvārī, samazinātās PVN likmes atcelšana elektroenerģijai aprīlī. Tagad inflācijas rādītājs jau ir pietuvojies vērtībai, kas var dot priekšstatu par reālu cenu dinamiku.

Vidējais cenu līmenis mēneša laikā ir palielinājies par 0.6%, ko veido preču cenu kāpums par 0.8%, bet pakalpojumiem par 0.2%. Kā bija gaidāms, lielāko ietekmi veidoja atsevišķu pārtikas produktu un degvielas sadārdzinājums.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme par 6,8% gada laikā varētu būt straujākā Eiropā, tomēr turpmāk kāpuma tempi būs lēnāki, jo Latvijas ekonomikas attīstību ievērojami apdraud nestabilitāte ES tirgos. Latvijas banku analītiķu prognozes par 2012.gada kāpumu ir atšķirīgas - no 2,5% līdz pat 4%.

Aprīlī patēriņa cenas, līdzīgi kā martā, pieauga par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tas ir vien nedaudz virs mūsu prognozes, kas galvenokārt saistīts ar negaidīti lielu cenu pieaugumu apģērbiem un apaviem.

Patlaban pasaules ekonomiku notur strauji augošās ekonomikas, kā arī piesardzīgā stabilizācija ASV, taču tas nav pietiekami, lai kopējā situācija pasaulē uzrādītu drošas izaugsmes pazīmes, turklāt nenoteiktību uztur jautājums par eiro projekta tālāko attīstību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.