Foto: Publicitātes attēli
Krievijas izcelsmes miljardieris, "Convers Group" līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, ar kuru saistītas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) kreditējušās "Latvijas Krājbanka" un "Snoras banka", labi pazīstot cilvēkus, kas gribētu nopirkt "airBaltic", un tas viņam ļaujot teikt, ka aviokompānijas darbs neapstāsies.

"Es šos cilvēkus zinu ļoti labi. Attiecīgi viss, ko varu teikt: biļetes varat pirkt droši un lidot. Zinu noteikti, ka "airBaltic" darbs neapstāsies. Protams, jāpatur prātā, ka vēl ir citi, kas grib iegādāties "airBaltic"," intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norādījis Antonovs.

Viņš arī uzskata, ka pašlaik nebūtu īstais brīdis pārdot lidsabiedrības valstij piederošās akcijas. "[..] Kopumā laikam tagad pārdot nevajadzētu, jo vienkārši nebūs dārgi. Vajag izstrādāt tādu modeli, lai valsts varētu nopelnīt," iesaka miljardieris. Viņš norāda, ka aviačijas nozare ir pārcietusi ideālo vētru", un "visas kompānijas šodien ģenerē zaudējumus". "Neviens neko nezaga, visi pārvadātāji cieš zaudējumus, jo tāda ir objektīvā situācija degvielas cenu pieaugums, decembris, kad laika apstākļi bija murgs, u.c. Šodien situācija ir stabilizējusies, kompānijas pārskata izmaksas. Tomēr par "airBaltic" teikt, ka zaga un nozaga tikpat cik investēja – tas ir analfabētiski," pauž Antonovs.

Viņš uzsver, ka ""airBaltic" ir valsts aktīvs, un jebkurā valstī valsts aktīvs ir lieta, kas jāmīl un jāglābj". "Šobrīd izvērtusies pārāk vētraina diskusija. Pārdot nav problēma, tas nav smagums, ko grūti nomest. Ar "airBaltic" viss būs labi," uzskata miljardieris.

Vienlaikus Antonovs norāda, ka viņa pārstāvētās kredītiestādes pašreizējā situācijā vairs nebūtu gatavas ieguldīt lidsabiedrībā. "Mums ir tāda formula kā "value at risk", līdz ar to no mums pietiek. Nē, mēs esam sasnieguši tos rāmjus, līdz kuriem uzskatām, ka bankas var investēt," sacījis Antonovs.

Savukārt par iespēju, ka "airBaltic" akcijas varētu iegādāties Antonova pārstāvētais koncerns "kā grupa", viņš atznis "es nezinu". "Pirmkārt, mums tāds piedāvājums nav bijis un, otrkārt, tas būtu vēl jāapspriež iekšienē, direktoru padomē. Plus tādā gadījumā kļūstam saistīti, kas mums nav vajadzīgs. Tādā gadījumā mums jārefinansē kredīts, ko var izdarīt, bet krīzē jau esam pārņēmuši tik daudz saimniecības, ka rīt pārvērsties "aviatoros" vēl negribam. Mums ir ar ko nodarboties," sacījis Antonovs.

Vienlaikus viņš atzinis – "ja kāds, pieņemsim, no lieliem spēlētājiem gribēs pirkt un pie mums vērsīsies, tad paskatīsimies un varbūt iedosim kredītu". "Varam arī nedot, viss ir atkarīgs no riska. Ja tas, piemēram, būs "Virgin", tad nekādu problēmu, bet nedomāju, ka "Virgin" pirks te kaut ko," sacīja miljardieris.

Viņš uzsver, ka "galvenais faktors, no kā atkarīgi visi procesa dalībnieki, tajā skaitā bankas, kas deva naudu un pati kompānija, ir valsts pozīcija". "Proti, tā var ieņemt jebkuru pozīciju – var pārdot akcijas, var realizēt jaunu akciju emisiju. Tomēr nedrīkst nolaist rokas un izlikties, ka viņus tas neskar un, kā strausiem iebāzt galvu zemē, paļaujoties, ka viss atrisināsies pats no sevis. Jāatrod instrumenti, lai atbalstītu kompāniju ne tikai morāli, vai arī jāatrod investors, jo citādi kompānija nevar attīstīties. No tā, vai to pasniegt histēriski, ar "masku šovu", vai civilizēti pie galda ar juristiem, atkarīga kompānijas vērtība un nauda, ko valsts ieguldījusi un gribēs atgūt," skaidro Antonovs.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā no amata atkāpās aviokompānijas "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) pārstāvji uzņēmuma padomē - Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks, tā paralizējot uzņēmuma padomes darbu.

Nākamā "airBaltic" akcionāru pilnsapulce tiks sasaukta šī gada jūlijā, un sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums ne tikai par jaunas "airBaltic" padomes ievēlēšanu, bet arī par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu, informēja aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

BAS paziņoja, ka tās virzītie "airBaltic" padomes locekļu atkāpušies, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē jau ilgstoši strādā ārkārtīgi pavirši. Pēdējo 12 mēnešu laikā valsts no savas puses ir nomainījusi vairāk padomes locekļu nekā iepriekšējos 15 "airBaltic" darbības gados kopā, norādīja BAS.

Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara (V) paziņotā, ka aviokompānijai draud maksātnespēja, valdība pagājušajā nedēļā lēma izveidot starpministriju darba grupa, lai koordinētu savstarpējo darbību un izbēgtu no atkārtotiem publiskiem paziņojumiem par iespējamajām negācijām kompānijā. Valdība arī lūgusi auditorus KPMG pasteidzināt lidsabiedrības pagājušā gada pārskata izvērtēšanu, un valdība audita rezultātus varētu vērtēt otrdien".

Avots, kurš bija informēts par valdībā pirmdien slēgtajā sēdē spriesto, portālam "Delfi" sacīja, ka valsts patlaban nezina, kas notiek kompānijā, taču apjauš, ka tās finansiālā situācija ir bēdīga. Par to esot noraizējusies ne tikai valsts, bet arī "Latvijas Krājbanka" un ar to saistītā "Snoras banka", kur ir ieķīlātas "airBaltic" preču zīmes. " Patlaban neesot runa par "airBaltic" valsts kapitāldaļu pārdošanu, bet gan par papildu resursu ieguldīšanu kompānijā, un tam sekojošām "daļu attiecību izmaiņām [starp akcionāriem]".

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!