Viņš arī uzsvēra, ka kā alternatīvu nevajadzētu virzīt dārgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu par 1,1 miljardiem latu. Negribētos, lai tiktu pretnostatīts dzelzceļa elektrifikācijas projekts un "Rail Baltica", uzsvēra Zīle, norādot, ka politiķiem to vajadzētu paturēt prātā. Viņš skaidroja, ka loģiski, ka ES nauda tiek lietota to valstu transporta projektiem, nevis virzīta projektiem ar trešajām valstīm. Tāpat viņš skaidroja, ka biznesa intereses nevar būt izšķirošās.
Tā ir ģeopolitiska izvēle un iespēja būt kvalitatīviem kravu un pasažieru pārvadājumiem, skaidroja Zīle. Viņš norādīja, ka realizējot elektrifikācijas projektu iegūtu kravu pārvadātāji, loģistikas kompānijas un citi, kas arī neesot slikti, taču neesot prioritāri.
Viņam gan oponēja VAS "Latvijas Dzelzceļš" padomnieks stratēģijas jautājumos Guntars Jansons, kurš norādīja, ka dzelzceļa infrastruktūras elektrifikācijas projekts izmaksājot 549 miljoni eiro (384,3 miljoni latu). Turklāt ES pamatnostādnēs esot paredzēts, ka līdz 2030.gadam dzelzceļa līnijas ir jāelektrificē. Viņš gan piekrita, ka "Rail Baltica" maršrutā kravas varētu būt, ko varot redzēt arī, braucot uz Kauņu - uz šosejām esot intensīva kravas auto satiksme, un statistika liecinot, ka kravu apjomi esot vismaz 17 miljoni tonnu gadā.
Diskusiju gan izraisīja fakts, ka "Rail Baltica" projektam līdzekļi ir iedalīti arī no Kohēzijas fondu naudas, kas nozīmē, ka citiem transporta projektiem nauda būs mazāka. Zīle gan norādīja, ka tie, kas iebilst pret naudas pārdali par labu "Rail Baltica" projektam, faktiski pasaka, ka "negribam šo projektu, bet gan citus". Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (LZS) savukārt norādīja, ka "nedrīkst izņemt naudu no kopējās Kohēzijas aploksnes viena projekta dēļ".
Diskusijā eksperti arī norādīja, ka Lietuva ļoti veiksmīgi pamanījusies šauro sliežu ceļu izbūvēt līdz Kauņai, kur tagad veido Baltijā lielāko loģistikas centru. Kā ironizēja eksperti, Latvijas uzdevums esot tagad šo ceļu pagarināt līdz Rīgai, un tālāk jau lai igauņi paši tiek galā, kā māk.
Diskusijas arī izraisīja iecere, būvējot šaursliežu ceļu, veidot intermodālo termināli pie Salaspils, kur kravas pa Krievijas platuma sliedēm - 1520 milimetri - varētu novirzīt uz galamērķiem un arī uz ostām, lai gan tiekot prognozēts, ka uz ostām masveidā tās neplūdīšot. Tam nepiekrita Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, norādot, ka ostas jau tagad ir sadales centri un tur jau viss ir gatavs. "Ja esošajam rietumu-austrumu virziena kravām pieliktu klāt arī dienvidu-ziemeļu virziena kravas, tad ostās būtu radīta papildvērtība," uzskata Tauriņš.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka jādomā arī par autoceļa maksas ieviešanu, jo, būvējot "Rail Baltica", ir jāpanāk, ka transportēšanas izmaksas ar kravas auto un pa dzelzceļu ir vismaz vienādas, pretējā gadījumā neviens dzelzceļu neizmantos. Zīle uzsvēra, ka tikai 20% no kravas auto pārvadātājiem pa Latvijas ceļiem esot no Latvijas, līdz ar to, neieviešot maksas ceļus, Latvija subsidējot citu valstu kravu pārvadātājus.
Kā ziņots, Eiropas Komisija oktobrī publiskoja sarakstu ar Eiropas nozīmes transporta projektiem, kurus nākamajā finansēšanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam varētu atbalstīt no ES jaunās programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai "Savienojot Eiropu".
Šajā sarakstā ir paredzēta arī jaunas Eiropas platuma sliežu līnijas izbūve no Varšavas līdz Tallinai. Programmas kopējais apjoms ir 50 miljardi eiro (35 miljardi latu), no kuriem 31,6 miljardi eiro (22,12 miljardi latu) paredzēti transporta projektiem.
"Rail Baltica" realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju "Rail Baltica" koridorā.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.