Pagājušā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme ievērojami pārsniedza visas iepriekšējās prognozes, un, veidojot pagājušā gada budžetu, neviens uz tik lielu IKP kāpumu necerēja. Tomēr situācija eirozonā un globālajā ekonomikā šogad ir nestabila un ārējie riski liek būt vēl piesardzīgākajiem, tāpēc Latvijas Finanšu ministrija (FM) samazināja šī gada IKP pieauguma prognozi no 2,5% līdz 2%.
Pērn IKP faktiskajās cenās sasniedza 14,16 miljardus latu, bet izaugsme, salīdzinot ar 2010.gadu - 5,5%. 2011.gada valsts budžeta ierakstītā IKP prognoze bija 13,4 miljardi latu.
FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze portālam "Delfi" stāstīja, ka 2010.gada rudenī, kad valdība strādāja pie pērnā gada budžeta, pēc ekonomikas krituma tautsaimniecība tikko atsākusi atkopties, tāpēc prognozēt izaugsmi bija grūti. "Teiksim atklāti, 2010.gadā neviens negaidīja tik lielu izaugsmi," atzina Vasaraudze.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" norādīja, ka, veidojot pagājušā gada budžetu, gan Finanšu ministrija bija piesardzīga IKP prognozēs, gan arī starptautiskie aizdevēji norādījuši uz nepieciešamību neļauties pārāk lielam optimismam. Tāpēc pērn budžetā iekļauta ļoti konservatīva prognoze, un arī nodokļu ieņēmumi plānoti ļoti piesardzīgi, ņemot vērā arī iespējamos iekšējos un ārējos ekonomikas riskus.
Arī Vasaraudze skaidroja, ka, veidojot 2011.gada budžetu, FM bija ļoti piesardzīga, bet jau pērn rudenī, strādājot pie šī gada budžeta, ministrija secināja, ka IKP pieaugums būs lielāks un koriģēja prognozi līdz 13,8 miljardiem latu.
Taču rezultāts izrādījās daudz labāks. Vasaraudze skaidro, ka nav piedzīvoti vairāki gaidītie riski. Turklāt izaugsme bija augsta visās nozarēs, "tiešām pārsteidzoši augsta", atzina FM pārstāve.
FM paziņojumā medijiem atzīst, ka dati par IKP izaugsmi priecē. Pozitīvo izaugsmi pērn veicinājušas gandrīz visas nozares, un negatīvi pieauguma tempi bijuši vien nekustamo īpašumu un finanšu operāciju nozarēs. Par gada lielāko pārsteigumu parūpējusies būvniecības nozare, kas gadā kopumā pieauga par 12,4%, norāda FM.
Visaugstākais pieaugums bija vērojams ar tūrismu saistītajā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 21,8%. Tiesa, šo nozaru īpatsvars ekonomikā ir salīdzinoši mazs, un to kopējais devums izaugsmē pērn bijis vien aptuveni 1 procentpunkta apmērā.
Lielāko devumu izaugsmē pērn devušas trīs lielākās nozares – tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozare, kas gada laikā augušas attiecīgi par 8,7%, 11,7% un 8%. Kopumā izaugsme šajās trīs nozarēs pērn palielinājusi IKP par 4 procentpunktiem.
FM pozitīvi vērtē to, ka pērn strauji augušas arī investīcijas, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības turpmākajai attīstībai. Gada laikā investīciju apjomi auguši par 24,6%, veicinot straujāku importa pieaugumu, kā rezultātā pieauga tirdzniecības deficīts.
Lai arī 2011. gadā izaugsme bijusi būtiski labāka nekā prognozēts un šis gads sācies ar pozitīvām tendencēm mazumtirdzniecībā, rūpniecībā un nodokļu ieņēmumos, joprojām saglabājas būtiski ārējās vides riski, brīdina FM.
Eiropas Centrālās bankas sniegtais trīs gadu likviditātes atbalsts banku sektoram, budžeta konsolidācijas pasākumi Itālijā un Spānijā, kā arī Grieķijas parāda restrukturizācija ir ļāvusi stabilizēt situāciju eirozonā. Tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskā aktivitāte kopumā ES ir zema un šogad eirozonā tiek prognozēta recesija, atgādina ministrija.
Tāpēc pozitīvie dati par ekonomikas attīstību Latvijā liek būt piesardzīgiem. Ceturtajā ceturksnī izaugsmes temps palēninājās Lietuvā no 6,7% pērnā gada trešajā ceturksnī līdz 4,4% ceturtajā ceturksnī; savukārt Igaunijā attiecīgi no 8,5% uz 4,5%.
Ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, Finanšu ministrija ir atjaunojusi makroekonomiskās attīstības prognozes un šim gadam prognozē izaugsmi 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā. Lai gan īstermiņā situācija eirozonā ir stabilizējusies, tomēr saglabājas risks, ka ilgstošu laika posmu izaugsme eirozonā būs zema, kas bremzēs arī Latvijas ekonomikas attīstību ne tikai šogad, bet arī vidējā termiņā.
Vasaraudze norādīja, ka FM prognozes vienmēr ir konservatīvas, jo tas ir pamats fiskālajai politikai un vēsturiski tas attaisnojas. "Mums visu laiku jāmonitorē mūs kaimiņvalstis" un jārēķinās ar iespējamiem ārējiem riskiem, šī gada prognozes samazināšanu skaidroja Vasaraudze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
