Uzņēmumiem tiek sniegts Eiropas līdzfinansējums, lai veicinātu pāreju no fosilajiem kurināmajiem uz atjaunojamiem, līdz ar to vairākās pilsētās, ne tikai Jelgavā, bet arī Liepājā un Ventspilī un arī citās pilsētās, ir sākti projekti, lai turpmāk siltumenerģijas ražošanā būtu iespējams izmantot vietējos biokurināmā, piemēram, šķeldas, resursus, skaidroja Cimdiņa.
"Latvija Ziemeļeiropā ir viena no tām valstīm, kura ir bagāta gan ar meža resursiem, gan ar šķeldas resursiem. Latvijai būtu jāiemācās izmantot šķeldu tepat. Ir ļoti viegli to pārdot skandināviem, bet, pārdodot to vietējā tirgū, mēs radītu pievienoto vērtību. Es domāju, ka runāt par iespējamo šķeldas nepietiekamību nav saprātīgi. Jautājums vairāk ir par to, kā iemācīties izmantot šo resursu uz vietas Latvijā," pauda SIA "Fortum Jelgava" vadītāja.
Cimdiņa skaidroja, ka Jelgavas koģenerācijas stacija būs pirmā šādas jaudas biokurināmā koģenerācijas stacija valstī, bet šķeldas tirgus Latvijā patlaban īsti nedarbojas, tāpēc viņa pieļauj, ka "nāksies gan šķēpus lauzt, gan neiztiksim bez puniem, bet es kopumā uz to skatos ļoti pozitīvi".
Uzņēmēja atgādināja, ka siltumenerģijas piegādē kurināmais veido ļoti lielu īpatsvaru - līdz 50 un vairāk procentiem - no kopējās pašizmaksas. Ja paskatās uz siltumenerģijas apgrozījumu Latvijā, tad tie ir miljoni. Ja kaut vai puse no naudas, ko uzņēmumi tērē kurināmā iegādei, paliktu uz vietas Latvijā, tas varētu daudz ko iespaidot.
Patlaban Latvijā nav neviena šķeldas termināļa, taču tāds būs nepieciešams, secināja Cimdiņa, skaidrojot, ka, rodoties vairāk biokurināmā stacijām, strauji augšot šķeldas pieprasījums, savukārt šāda kurināmā izstrāde var kļūt par blakus biznesu daudziem lauksaimniekiem, tāpēc nevarot izslēgt jaunu uzņēmumu veidošanos.
"Esmu dzirdējusi, ka uzņēmēji Zemgales reģionā jau domā par kārklu audzēšanu vai par kādu citādu nodarbi, lai varētu piegādāt kurināmo mūsu stacijai. Un mums tas liekas atbalstāmi. Mēs gribētu, lai arī valsts stimulētu šādu darbību. Paši kurināmā sagādes jomā tiešā veidā neplānojam darboties," pauda "Fortum Jelgava" valdes priekšsēdētāja.
Viņa informēja, ka citās valstīs šķeldas izmantošana tiek stimulēta, jo šis bizness ķēdes reakcijā veicina plašāku uzņēmējdarbības un nodarbinātības pieaugumu. "Salīdzinot ar šķeldu, dabasgāze ir ļoti viegli un ērti izmantojams kurināmais. Bet kļūst žēl, kad tu saproti, ka visi šie miljoni tiek pārskaiti ārvalstu piegādātājam. Taču daļēji šī nauda varētu palikt tepat Latvijā," skaidroja Cimdiņa.
Jelgavā uzņēmums patlaban mēs attīra paredzēto būvlaukumu, bet būvlaukuma sagatavošana plānota šā gada rudenī. Stacijai ir jābūt gatavai pēc diviem gadiem - 2013.gada jūlijā. Gadu iepriekš plānots jau slēgt līgumus ar šķeldas piegādātājiem.
"Fortum Jelgava" piekopšot Igaunijas kolēģu aprobēto pieeju, ka "Fortum" neprivileģē tikai vienu vai divus lielus šķeldas ražotājus, bet cenšamies dot iespēju piegādāt šķeldu arī salīdzinoši maziem uzņēmumiem vai zemnieku saimniecībām.
Jau ziņots, ka enerģētikas kompānija "Fortum" divās jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijās Jelgavā un Somijas pilsētā Jarvenpē investēs 160 miljoniem eiro (112,45 miljoni latu), aģentūru LETA informēja "Fortum " preses pārstāve Guntra Matisa.
Jelgavā plānotās investīcijas sasniedz 70 miljonus eiro jeb 49,2 miljonus latu, un seši miljoni eiro (4,2 miljoni latu) projektam piešķirti no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Plānots, ka stacijas darbu sāks 2013.gadā.
Pilnu interviju ar Gintu Cimdiņu, kura ir arī starptautiskā mēroga somu enerģētikas giganta "Fortum" nacionālās filiāles SIA "Fortum Latvija" valdes priekšsēdētāja, var lasīt ziņu aģentūras LETA sadaļā "Intervijas".