Foto: DELFI
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) uzskata, ka valdībai nevilcinoties būtu "agresīvi jāpārņem" situācijas kontrole nacionālajā lidsabiedrība "airBaltic" – jāpārņem informācijas pieejamība par kompānijā notiekošo un operatīvais menedžments.

Intervijā Latvijas Radio pirmdien Kampars skaidroja, ka pagaidām lidsabiedrības vadība aizvien nav iesniegusi valdības pieprasītā audita rezultātus, taču iepriekšējie "solījumi strādāt ar peļņu un atgūt zīmolus izrādījās nepatiesi" un "šis augonis nav izdziedēts" – kompānija, kuras privātā investora "Baltijas Aviācijas sistēmu" (BAS) īpašnieki ir ārzonās reģistrētas firmas, joprojām strādā ar zaudējumiem.

Kampars gan norādīja, ka pēc neoficiālajiem datiem lidsabiedrība šī gada pirmajos piecos mēnešos strādāja ar zaudējumiem ,un nevajadzētu gaidīt vēl ilgāk. Viņaprāt, ārzonu kompāniju pārstāvji darbojas savās interesēs, un šajā situācijā valdībai jādomā, kā rīkoties, jo "problēma nav neatrisināma".

Kampars uzsvēra, ka ārzonu firmām piederošā BAS pilnībā nosaka lidsabiedrības operatīvu vadību, notiek "naudas neredzama apsaimniekošana", tāpēc valdībai būtu agresīvā veidā jāpārņem informācijas pieejamība un operatīvais menedžments, jo pašreizējā "airBaltic" vadība acīmredzot nespēj ar to tikt galā.

Kampars lūgts skaidrot, ko nozīmē "agresīvā veidā" norādīja, ka tas noteikti būs likumīgi, bet negaidot un nevelkot garumā. Viņaprāt, var rast juridiskās metodes, tāpat valdībai būtu jānāk pie BAS vadības un jāpieprasa situācijas atrisinājums, nevis "jāsūta vēstules". "Tā mēs tālāk nevaram strādāt, [..] skaidrs, ka tā nevar turpināties," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" ir sašutusi par Kampara iepriekš publiski paustajām bažām par uzņēmuma maksātspēju un sola vērsties prokuratūrā un tiesā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu. Tāpat lidsabiedrība uzskata, ka Kamparam pēc šiem izteikumiem būtu jādemisionē.

Kamparam ir bažas par nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" finanšu situāciju un tās maksātspēju. Iepriekš Kampars savā blogā rakstīja, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānijas zaudējumi sasniedza 18 miljonus latu un "tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)".

Neoficiāli tiek pieļauts, ka kāds uzņēmums varētu iesniegt "airBaltic" maksātnespējas pieteikumu.

Maija beigās Satiksmes ministrija prasījusi prokuratūrai papildu informāciju un nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā un šajā vēstulē minētajām Flika iespējamajām pretlikumīgajām darbībām.

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās cita starpā norādīts: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. BAS vienīgais īpašnieks Fliks bija līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!