"Ir zāles, kuras pie mums maksā kapeikas, taču arī efekta no tām nekādā nav, un ir šveiciešu zāles, kas pie mums maksā trīs līdz septiņus latus," par tirgus situāciju spriež Lipmans. Viņš uzskata, ka ir vērts izvērtēt, kādas zāles Latvijā iepērk un par kādām summām vēlāk tirgo. "Jebkuru Eiropas valsti paskatoties, tur vietējās zāles būs lētākas nekā analogas importa zāles," intervijā norāda Lipmans.
"Mūsu sirds-asinsvadu zāles maksā divas reizes mazāk nekā analogie importa medikamenti, " saka Lipmans.
Reģistrējot ārvalstu preparātus, jāskatās, vai ir vietējie analogi, uzskata Lipmans. "Esmu iepriekš par to runājis ministrijās. Ar savām zālēm es Eiropas tirgū ieiet nevaru, man liek dažādus šķēršļus. Piemēram, Francija un Vācija ļoti aizsargā savu tirgu. Bet pie mums ir atvērts tirgus," intervijā norāda Lipmans.
Latvijā triju mēnešu laikā jebkurš ražotājs var piereģistrēt un tirgot savas zāles, intervijā stāsta Lipmans. "Taču pie mums ir analogi "Grindeks" un "Olanfarm". Taču mūs Eiropā nelaiž," uzsver Lipmans. Ja Latvijas zāļu ražotājus ielaistu Eiropas tirgū, tad arī medikamentu cenas Latvijā būtu citas, uzskata Lipmans.
Lipmans pirms sešiem gadiem no "Sampo" bankas nopirka 67% "Grindeks" akciju, un toreiz vienas akcijas cena bija aptuveni 48 santīmi. Pērn uzņēmuma peļņa augusi par 23-24 procentiem un peļņa varētu būt ap 10 miljoniem, norāda Lipmans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
