Pašlaik likums paredz iespēju iestādēm iesniegt dokumentus elektroniski, ja tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīti ar elektronisko parakstu, norāda centrs. "Konceptuāli atbalstām ideju par birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga mazināšanu iedzīvotājiem, saziņā ar valsti. Taču šobrīd šī jautājuma virzīšana un šāda Iesnieguma likuma redakcija, pirms ir izdarīti citi obligāti mājas darbi, piemēram, likumā tiek nostiprināts, kas ir personu apliecinošs dokuments virtuālajā vidē (autentifikācija), nevis atvieglos cilvēkiem dzīvi, bet turpinās vairot haosu cilvēku prātos par e-vidi. No informācijas sistēmu pārvaldības un tiesiskās noteiktības viedokļa šādai jautājuma virzībai redzam ļoti daudz nepilnības un riskus," norāda vienīgā LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
LVRTC uzsver, ka jau tagad ir radīti neskaitāmi autentifikācijas un škietami droši parakstīšanās rīki, "kuros iedzīvotājiem ir palicis neiespējami orientēties". "Otrkārt, valsts pārvaldē e-vidē šobrīd netiek nošķirtas divas pilnīgi atšķirīgas lietas: autentifikāciju (personas identificēšanu) no autorizācijas (gribas izteikuma), kas klātienes saziņā būtu pases uzrādīšana un dokumenta (iesnieguma, sūdzības u.c.) parakstīšana," skaidro centrs.
"Vai kāds var iedomāties dzīvi, ja valsts ar likumu nenoteiktu un valsts nenodrošinātu personu apliecinošus dokumentu? Kā mēs atvērtu kontu bankā, kā mēs varētu saņemt vadītāja tiesības, kā varētu piereģistrēt uzņēmumu PVN reģistrā, pat ierakstītu sūtījumu pastā nevar saņemt bez personu apliecinoša dokumenta. Tāpat nevaram taču iedomāties situāciju, kad ienākot, piemēram, bankā personāls atpazīst savu klientu un uz mutiska pamata bez pierādāmiem līdzekļiem veiks naudas pārskaitījumus vai citas darbības " uzsver Bokta.
LVRTC norāda, ka pašlaik valstī nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu, kādi elektroniskās autentifikācijas līdzekļi ir uzskatāmi par drošiem, tāpēc šāda Iesniegumu likuma redakcija ir pārsteidzīga. Portāla "latvija.lv" pakalpojumu saņemšanai iespējams autentificēties ar vairāku internetbanku piekļuves datiem, mobilo ID vai eParaksta viedkartē iekļauto autentifikācijas sertifikātu, skaidro centrs.
"Klātienē dodamies uz iestādi, uzrādām personu apliecinošu dokumentu – pasi un parakstam iesniegumu, lai paustu savu gribu iestādi informēt par iesniegumā minētajiem faktiem vai apstākļiem. Arī e-videi ir svarīgi piemērot šādus pat spēles noteikumus," uzsver Bokta.
Lai gan ir daudzi e-pakalpojumi, kur autorizācija nav nepieciešama, piemēram, informācijai par nodokļu nomaksu, informācija par sevi no valsts nozīmes reģistriem u.c., lielai daļai e-pakalpojumu autorizācija ir nepieciešama, lai valsts pārvalde saglabātu stingru tiesisko noteiktību. "Autorizācijas nepieciešamību pamato arī, piemēram, iesniegumi, kuri satur noteiktus pilnvarojumus, iesniegumi, ar kuru persona atsakās no dzīvokļa rindas, u.c. Jau šobrīd šādas noteiktības nav un saskatām būtiskus riskus, kurus iecerētie likuma grozījumi - ļaut visus iesniegumus, iesniegt tikai ar autentifikāciju, kaut arī Iesnieguma likuma mērķis ir pavisam cits, tikai pasliktinās," uzskata Bokta.
LCRTC arī uzskata, ka normatīvais regulējums nedod skaidru atbildi, kad iesniegums ir uzskatāms par iesniegumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, un kad par iesniegumu Iesniegumu likuma izpratnē. "Ja Saeima 3.lasījumā apstiprinās šādu likuma redakciju, iespējams iedzīvotājiem pirms iesniegumu iesniegšanas izmantojot tiešsaistes formas var nākties konsultēties ar juristu, lai tas palīdzētu tikt skaidrībā, vai iesniegums skar privātpersonas subjektīvo tiesību nodibināšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu, vai tas ir uzskatāms par pamatu administratīvā procesa ierosināšanai, un, vai to var iesniegt, izmantojot portālu www.latvija.lv, vai tomēr iesnieguma iesniegšanai ir piemērojama cita kārtība," skaidro Bokta.
"Ideja, ka valstī ir viena vietne, kur saņemt visus pakalpojumus, piemēram, portālā "latvija.lv", ir vairāk kā atbalstāma, taču valstij tas ir jādara tādā veidā, lai iedzīvotājs to var izdarīt intuitīvi un viņam nebūtu jādomā, kādā procesuālā kārtībā šis iesniegums ir iesniedzams un vai tas ir derīgs bez droša elektroniskā paraksta un vispār, vai es šādu savu isniegumu varēšu izmantot tālāk savu tiesību aizstāvēšanai" norāda Bokta.
Neesot arī skaidrs, kā tiešsaistē iesniegtos dokumentus varēs izmantot kā pierādīšanas līdzekļus, gadījumā, ja iestāde tomēr pieņems iesniegumu, kas, piemēram, ir attiecināms jau uz tādām personas tiesībām, ko konkrēts indivīds vēlēsies aizstāvēt tiesā. "Nevaram iedomāties risinājumu, kā tiesa pārbaudīs šāda nedroši elektroniski iesniegta dokumenta autentiskumu un paraksta derīgumu. To var risināt tikai radot drošam elektroniskajam parakstam praktiski analoģisku informācijas sistēmu. Taču kādēļ radīt vēl vienu sistēmu, ja LVRTC – valstij 100% piederošās kapitālsabiedrībās - rīcībā jau tāda ir un veiksmīgi darbojās," uzsver Bokta.
Centrs atgādina, ka pēc mēneša Latvijā tiks ieviestas elektroniskās identifikācijas kartes (eID), kas satur elektroniskas autentifikācijas iespēju, kā arī nodrošina droša elektroniskā paraksta lietošanu, katram eID lietotājam nodrošinot 120 bezmaksas laika zīmogus. "eID ieviešanas mērķis ir ne tikai piedāvāt iedzīvotājiem līdztekus pasei otru personu apliecinoša dokumentu, kas ērti izmantojams, piemēram, ceļošanai, bet arī, pieaugot internetā veikto darījumu skaitam un saziņai, nodrošināt, lai interneta vidē persona tiktu atpazīta pēc tādiem pašiem kritērijiem kā klātienē, un paustu savu gribu un veiktu darījumus ar tik pat augstu tiesiskās noteiktības principu, kā personīgi apmeklējot iestādi," informē PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
