Nekāda papildus budžeta konsolidācija un taupības pasākumi saistībā ar Latvijas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumam, par kuru šonedēļ vienojās 25 Eiropas valstis, nav paredzama, jo Latvija jau ievēro stingru taupību, trešdien intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Neraugoties uz to, ka Latvijas budžeta un finanšu rādītāji pagaidām neatbilst ES fiskālās disciplīnas līgumā paredzētajiem, nekādus papildus konsolidācijas pasākumus tas neprasīs, sacīja premjers. "Tas nozīmē, ka mēs pakāpeniski samazinām budžeta deficītu, tas ir, nevarēsim tik strauji kā gribētos pieaudzēt tēriņus vai samazināt nodokļus," skaidroja premjers.
Viņš atgādināja, ka Latvijā ir izstrādāts fiskālās disciplīnas likumprojekts un atbilstoši grozījumi Satversmē, kas paredz visu varas atzaru atbildību valsts budžeta veidošanā. Premjers uzskata, ka šis likumprojekts "runā par to pašu, par ko ES fiskālās disciplīnas līgums", tāpēc Latvijai nekādi papildu pasākumi ES prasību ieviešanai nebūs nepieciešami.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas budžeta situācija "nebūt nav starp sliktākajām", salīdzinot ar citām ES valstīm. Dombrovskis norādīja, ka "finanšu stabilitāte ir pamats, uz kura balstīt ekonomikas attīstību". Par mītu premjers nodēvēja uzskatu, ka lielāks budžeta deficīts nodrošina straujāku izaugsmi. "Tad jau Grieķijā būtu īsts uzplaukums," ironizēja premjers.
Vienlaikus Dombrovskis uzskata, ka līdz brīdim, kamēr Latvija nebūs iestājusies eiro zonā, tai nevajadzētu pievienoties ES fiskālās disciplīnas līguma sodu mehānismam, kas paredz, ka valstīm par līguma pārkāpumiem var būt jāmaksā pat līdz 0,1% no dalībvalsts iekšzemes kopprodukta. Tomēr premjers atzina, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas.
Dombrovskis neuzskata, ka pievienošanās ES fiskālās disciplīnas līgumam būtu tautas nobalsošanā lemjams jautājums. Ministru prezidents uzskata, ka, pirmkārt, Latvijā šie jautājumi tāpat jau tiek risināti ar fiskālās disciplīnas likumprojektu, turklāt par pievienošanos eiro zonai Latvijas vēlētāji jau ir lēmuši referendumā 2003.gadā, lemjot par pievienošanos Eiropas Savienībai, kas tajā skaitā ietver arī pievienošanos eiro.
Jau ziņots, ka 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien Briselē vienojās par jauno fiskālās disciplīnas līgumu, tomēr Čehija un Lielbritānija tam nepievienosies. Šo līgumu parakstījušās valstis apņemsies sasniegt sabalansētu budžetu, ideālā gadījumā budžetu ar pārpalikumu. Strukturālais budžets, kas neietver tādus vienreizējus faktorus kā parādsaistību maksājumus un ekonomikas ciklu, jānosaka 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Savukārt valstis, kuru parādsaistības veidos zem 60% no IKP, saņems lielākas rezerves - līdz pat 1% no IKP strukturālajam deficītam.Panāktā kompromisa vienošanās paredz, ka valstis, kas nav eirozonā, varēs piedalīties paplašinātajos eirozonas samitos, kuros tiks spriests par plašāku jautājumu loku, bet ne tādos, kas veltīti tikai eirozonas jautājumiem.
Līgumā noteikts, ka tā pārkāpuma gadījumā neeirozonas valstij ar ES Tiesas lēmumu piespriestais naudassods 0,1% no IKP tiks ieskaitīts ES budžetā. Vienlaikus valstij, kas nav eirozonā, tostarp Latvijai, ir tiesības izlemt, vai tā vēlas pievienoties šim nosacījumam pirms iestāšanās eirozonā.
Līgumā paredzēts, ka ārējais parāds tiks īstenots atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.
Jaunais līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 12 eirozonas dalībvalstis.