Foto: LETA
Jautāts, vai uzņemties kredītsaistības situācijā, ja šodien kādam cilvēkam ir nodoms aizņemties, piemēram, dzīvokļa iegādei, un viņš ir sarēķinājis, ka šo kredītu var atdot ar to ienākumu līmeni, kāds patlaban viņam ir, rēķinoties, ka viņa ienākumi saglabāsies, sestdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs šobrīd iesaka kredītu neņemt.

"Mana rekomendācija - šobrīd šo kredītu neņemt!" intervijā laikrakstam norādījis LB  vadītājs. Viņš intervijā arī pauž pārliecību, ka otrais krīzes vilnis ir sācies.

"Es domāju, ka otrais krīzes vilnis ir sācies, tas šobrīd ir redzams ar neapbruņotu aci. Ja mēs paraugāmies uz gada sākuma prognozēm par to, kā attīstīsies pasaules ekonomika, mēs skaidri redzam lejupslīdi, vadošo valstu ražošanas apjomi, indeksi iet uz leju. Arī nākamā gada prognozes ir ļoti piesardzīgas un pesimistiskas," sestdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā norāda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc neizdevās izbēgt no otrā krīzes viļņa viņš laikrakstam norāda: "Valstu valdības pagājušajos 10 gados ir dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem. (..) Visa pasaule nedzīvo pāri saviem līdzekļiem. Puse pasaules dzīvo pāri saviem līdzekļiem, puse pasaules ir tā, kas aizdod un uztur šo dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.

Kā galvenos aizdevējus LB vadītājs min ķīniešus, japāņus, taivāniešus un indonēziešus un, viņaprāt, Rietumu civilizācija pašlaik dzīvo uz Austrumu un Latīņamerikas valstu rēķina.

Rimšēvičs intervijā laikrakstam pauž viedokli, ka šobrīd Eiropa sadalījusies divās daļās un lielākās problēmas nav saistītas ar pašu eiro, bet gan ar "atsevišķu valstu spēju apkalpot savus parādus".

LB vadītājs tāpat norāda, ka, viņaprāt, eirozona izdzīvos. "Nav, protams, izslēgts, ka beigu beigās kāda no valstīm izstāsies vai eleganti, ar kādu juridisku konstrukciju, kas šobrīd tiek intensīvi meklēta (..), tiks eleganti izvadīta no eirozonas. Kas attiecas par baumām, ka nākotnē eirozona varētu būt citā sastāvā, es domāju, tas jāuztver pietiekami nopietni. Vairāki Eiropas vadošie ekonomisti un politiķi ir sapratuši, ka nepieciešama nopietna pāreksaminācija, jo vairāku valstu valdības nav gatavas pārredzamā nākotnē sakārtot savu fiskālo situāciju. Tas mums būtu jāpatur prātā - tajā brīdī, kad notiek dalīšanās, kurā vietā ir Latvija. Vai ārpus tā visa, vai Latvija ir iekšā un paliek tajā stiprajā daļā," viņš sacījis.

Uz jautājumu, ar ko valdībai jāsilda ekonomika, viņš atbildējis, ka "galvenie stimulētāji un attīstītāji ir komercbankas". "Ir tirgus, kuram ir līdzekļi. Šobrīd Eiropā naudas pietiek, bet bankas sēž uz naudas, tās to tur vai nu Eiropas Centrālajā bankā, vai citās komercbankās un vienkārši to neaizdod," teicis Rimšēvičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!