Soross: eirozonas krīzē vainojama Merkele  (1)

Pēc Sorosa domām, glābt eirozonu var tikai, emitējot Eiropas obligācijas. Viņš arī uzsvēris, ka tikai Vācija šobrīd spēj apturēt "Eiropas sabrukšanas dinamiku", taču tas būšot grūti, jo Vācijas sabiedrība neatbalsta citu valstu kreditēšanu.

Pēc Sorosa domām, eirozonas krīzes saknes slēpjas Merkeles aizstāvētajā pozīcijā, ka atbildība par maksātnespēju jāuzņemas atsevišķām valstīm, nevis ES kopumā. "Tieši Vācijas neizlēmība padziļināja krīzi Grieķijā un kļuva par iemeslu epidēmijai, kas pārauga visas Eiropas eksistenciālajā krīzē ," rakstā pauž ASV miljardieris.

Soross arī brīdinājis – ja Vācija un citas eirozonas valstis, kurām iz nevainojams kredītreitings, nemainīs savu stratēģiju parādu krīzes problēmu risināšanā, tas var novest pie eiro pilnīga kraha. Soross uzskata, ka šīm valstīm būtu jāemitē vienotās Eiropas obligācijas, nevis nacionālās obligācijas ar dažādām procentu likmēm.

Ja tas nenotiks, tad zem "glābšanas programmu lietussarga" nonāks arī Itālija un Spānija, uzskata finansists.

Jau ziņots, ka Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nākamotrdien Parīzē tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai kopīgiem spēkiem mēģinātu rast risinājumu eiro zonas parādu krīzei. Tikšanās nolūks ir panākt, lai līdz vasaras beigām tiktu izstrādāti kopīgi priekšlikumi eiro zonas pārvaldībai, sacīts Sarkozī biroja ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Pašlaik eiro zonas valstu līderi cenšas īstenot 21.jūlijā panākto vienošanos par tā dēvētā eiro zonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda apmēra palielināšanu. Tomēr, lai īstenotu daudzus no šīs vienošanās punktiem, ir nepieciešams, lai tos atbalstītu nacionālo dalībvalstu parlamenti, un šis process dažos gadījumos var ieilgt līdz pat šā gada beigām.

Krīzi eiro zonā pastiprina satraukums, ka maksātnespēju var piedzīvot Spānija vai Itālija, kas savukārt var izraisīt eiro zonas sabrukumu. Turklāt tirgi ir nobažījušies par to, vai Francija un Vācija spēs turpināt sniegt palīdzību grūtībās nonākušām eiro zonas valstām, nezaudējot savus augstākā līmeņa reitingus un pašas nekļūstot par parādu krīzes upuriem.