Latvijas uzņēmēji sarunā norādījuši, ka valstī veidojas administratīvā buržuāzija jeb ierēdņi, kuri savu amatu uzskata par sava veida biznesu, un tādējādi viņi "izkonkurē uzņēmējus", sacīja SIA "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis. Kā skaidroja Savickis, uzņēmēji uzskata, ka birokrātija ir jāsamazina par 70% vai pat 90%, bet no uzņēmēju puses nodokļu nemaksāšana tiekot izmantota kā viena no administratīvā aparāta samazināšanas metodēm.
Līdzīgu viedokli pauda SIA "Baltcom TV" vadītājs Pēteris Šmidre, kurš gan norādīja, ka, valsts pārvaldes darbiniekiem pat neiesaistoties biznesā, viņu rokās koncentrējas vairāk naudas, nekā ir uzņēmēju rīcībā. Esot jāņem vērā, ka administrācija pati sevi nevar mainīt, tāpēc par valsts pārvaldes darbu ir nepieciešams veikt neatkarīgu un starptautisku auditu, kas par saviem atzinumiem atskaitītos vai nu Saeimai, vai prezidentam.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis sacīja - ja uzņēmējos valda sentiments, ka birokrātija ir pārāk liela, tad, pirmkārt, valdība, iespējams, "nav spējusi nokomunicēt pēdējos trīs gados veikto lielo valsts pārvaldes aparāta samazināšanu". Otrkārt, ir nepieciešams veikt papildu administratīvo šķēršļu noņemšanu, taču tādā gadījumā ir strikti jāvienojas, par kurām darbībām ir runa, un tās ir jāatceļ saskaņā ar konkrētu plānu. Viņš gan norādīja, ka viņam kā personai, kas tikko ir pārtraukusi attiecības ar valsts pārvaldi, pirmajā darba dienā asociācijas prezidenta amatā nebūtu korekti īpaši komentēt valsts pārvaldes izmērus.
Kā ziņots, Bičevskis vairākus gadus strādājis valsts pārvaldē un līdz 13.maijam pildīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus.
Savickis norādīja uz Latvijas stratēģiskā plāna neesamību un skaidroja, ka prezidentam pirms nākamā premjerministra nominēšanas potenciālajam valdības vadītājam ir jāprasa šāda plāna iesniegšana.
"Baltic Taxi" līdzīpašnieks Jānis Naglis uzsvēra, ka nacionālais reformu plāns ir jāveido tā, lai to atbalstītu arī valdības sociālie partneri.
alsts prezidents uzrunā atzīmēja, ka ir divi uzdevumi, kuriem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Pirmais, jānodrošina darba spēka sagatavošana atbilstoši reālajai situācijai - pēc iespējas īsākā laikā un darba devēju definētajām jomām atbilstošā kvalitātē. Otrais, ir jāapsteidz kaimiņvalstis starptautiskos uzņēmējdarbības vides konkurētspējas reitingos (piemēram, Pasaules bankas "Doing business" vai Pasaules ekonomiskas foruma Globālās konkurētspējas indekss), lai dotu mūsu valsts uzņēmējiem iespējas efektīvāk darboties un Latvija kļūtu pievilcīgāks tirgus investoriem.
Valsts prezidents uzsvēra, ka birokrātisko šķēršļu mazināšanā Latvijai jāspēj paveikt vairāk nekā pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai izveidotu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku un atbalstošāku vidi, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Uzņēmēju izvirzītos jautājumus Valsts prezidents turpmākajās tikšanās reizēs pārrunās gan ar Ministru prezidentu, gan atbildīgajiem ministriem, akcentējot nepārtrauktas un aktīvas rīcības nepieciešamību uzņēmējdarbības vides konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai.