Padomi nolemts paplašināt no līdzšinējiem pieciem līdz sešiem cilvēkiem. Par padomes priekšsēdētāju akcionāri ievēlēja līdzšinējo kompānijas padomes locekli Gintu Kiršteinu. Tāpat valsti padomē pārstāvēs līdzšinējais lidsabiedrības padomes loceklis Raitis Tukāns, kā arī jauni pārstāvji - Karls Ginters Solingers un Nikolajs Sigurds Bulmanis.
Bulmanis jau iepriekš darbojies kompānijas padomē, bet Solingers iepriekš ilgstoši darbojies "airBaltic" un arī aviokompānijā "SAS", un viņam joprojām pieder viena "airBaltic" akcija, teica Matīss.
Savukārt privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) padomē pārstāvēs "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Krievijas pilsonis, finanšu speciālists Andrejs Kutasins. Viņš, pēc BAS valdes locekles Ingas Piternieces preses konferencē sacītā, darbojies Krievijas banku sistēmā, un šāds cilvēks ar savām finanšu zināšanām ir nepieciešams kompānijā tās nostabilizēšanai.
No trim valdes locekļiem otrdien ievēlēti divi – iepriekš kā iespējamā "airBaltic" jaunā vadītāja minētā Laila Odiņa un investīciju baņķieris Vitolds Jakovļevs. Valdes priekšsēdētajs tiks vēlēts tad, kad tiks atrasts trešais valdes loceklis. Priekšsēdētāja amata kandidāti esot apzināti, bet lēmums vēl neesot pieņemts, sacīja Matīss.
Trešais valdes loceklis tiks ievēlēts tuvāko divu, trīs dienu laikā, kad varētu arī izvēlēt jauno aviokompānijas prezidentu, preses konferencē teica jaunais lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Kiršteins.
"Šobrīd notiek izšķiršanās starp labākajiem un vēl labākajiem. Protams, tas loks ir zināms un pašlaik notiek sarunas," par trešo valdes locekli sacīja Kiršteins, piebilstot, ka viņaprāt, par kompānijas vadītāju tiks izvēlēts tas valdes loceklis, kura vieta šobrīd ir vakanta un kurai tiek meklēts piemērotākais kandidāts.
Pēc Kiršteina teiktā, Flika vietā "airBaltic" prezidenta amatam tiek meklēts nevis pagaidu vadītājs, kā tika minēts iepriekš, bet pastāvīgs kandidāts prezidenta amatam.
Savukārt Matīss par piemērotāko Bertolta Flika pēcteci "airBaltic" prezidenta amatā norādīja, ka patlaban nevar vienprātīgi pateikt, kurš no kandidātiem tiks izvēlēts par kompānijas vadītāju. "[..] Nekādā gadījumā nav izslēgts tāds vai citāds risinājums. Kamēr nav [ievēlēta] visa valde, šobrīd ir pāragri spriest, kurš būs valdes priekšsēdētājs."
Matīss gan norādīja, ka kompānijas padome vērtēs jaunās valdes darbu. Patlaban tiek meklēts kandidāts, kurš spētu strādāt ilglaicīgi, ne tikai restrukturizēt kompāniju. Tās valdi un padomi nolemts paplašināt, jo ir nepieciešama komanda, kas spētu efektīvi darboties un pieņemt lēmumus, piebilda SM valsts sekretārs.
Viņš sacīja, ka akcionāri sapulcē arī atbalstījuši grozījumus kompānijas statūtos, kas paredz akcionāru sapulcē balsot atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kartībai. "Vairākuma akcionāram ir normāla balsošanas kārtība un noteikšana visās sabiedrības pārvaldes struktūrās," teica Matīss.
Nolemts arī no 10 miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro samazināt darījumu summu, pie kuras kompānijas valdei nevajag prasīt padomes akceptu. "Mēs uzskatām, ka šie statūti nodrošinās reālu un pārskatāmu kompānijas darbību, un nodrošinās tos kontroles un uzraudzības mehānismus, kādi ir nepieciešami," piebilda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.
BAS pārstāve Piterniece sacīja, ka BAS ir "zināmā mērā" gandarīts par rezultātu, jo "apzināmies, ka vienošanās ar valsti kā otru akcionāru noteikti nāk par labu "airBaltic" situācijas stabilizēšanai un turpmākajai attīstībai".
Matīss piebilda, ka otrdien apstiprinātā valde ir spējīga darboties un noteikti realizēs vajadzīgo pēctecību. "Tāpat esmu pārliecinats, ka kompānija turpinās veiksmīgi attīstīties. Līdz ar vakar [pirmdien] panākto vienošanos un šīs dienas lēmumiem iedzīvotāji var droši iegādāties biļetes. Uzticamība kompānijai ir atjaunojusies, un ceru, ka spēsim nodrošināt tikpat stabilu "airBaltic" attīstību nākotnē," piebilda Matīss.
Jau vēstīts, ka līdzšinējais vienīgais aviokompānijas valdes loceklis un prezidents Bertolts Fliks trešdien paziņoja par atkāpšanos no amata.
Viņa aiziešana bija viens no nosacījumiem, ko paredz pirmdien vakarā oficiāli parakstītā vienošanās par "airBaltic" glābšanu. Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru - valsts un "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" ne vēlāk kā 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, kuras pašreizējais lidsabiedrības menedžments pārdeva noslēpumainam investoram, kas izrādījās saistītas ar Krievijas izcelsmes miljonāru, vienu no "Snoras" bankas īpašniekiem Vladimiru Antonovu, kā arī jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti.
Vienošanās arī paredz izbeigt pagājušā gada pavasarī noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Saskaņā ar vienošanos tiks ievēlēta jauna "airBaltic" padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās.
Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais lidsabiedrības prezidents un valdes loceklis Fliks, bet jaunā valde darbosies trīs cilvēku sastāvā. Tāpat vienošanās paredz, ka "airBaltic" atgūs Flika savulaik pārdoto preču zīmi, un tā tiks ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
