Foto: F64
Saistībā ar AS "Latvijas Krājbankas" slēgšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) nav nodoma rosināt ārvalstniekiem izsniegto uzturēšanās atļauju anulēšanu.

PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs pauda, ka PMLP, protams, seko un arī turpinās sekot līdzi tam, kā attīstīsies situācija ar "Latvijas Krājbanku", taču viennozīmīgi šajā situācijā nav nekāda nodoma rosināt ārvalstniekiem izsniegto uzturēšanās atļauju anulēšanu.

"Arī tad, ja "Latvijas Krājbanka" kā finanšu iestāde vairs nepastāvēs un šīs personas būs zaudējušas bankas subordinētajā kapitālā ieguldītās summas, tad no mūsu puses būtu tikai ētiski un humāni ņemt vērā šos ārkārtas apstākļus un ļaut uzturēšanās atļauju pārreģistrēt arī turpmākos piecus gadus," akcentēja Rjabcevs.

Pēc viņa teiktā, PMLP līdz šim dokumentus iesnieguši trīs ārvalstu investori, kas ieguldījuši vismaz 200 000 latu "Latvijas Krājbankas" subordinētajā kapitālā un atbilstoši Imigrācijas likumam vēlējušies saņemt termiņuzturēšanās atļaujas.

Atļaujas uz pieciem gadiem jau piešķirtas ne tikai pašiem investoriem, bet arī viņu ģimenes locekļiem, tādēļ kopējais termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo personu skaits ir lielāks, proti, deviņi.

Jau ziņots, ka kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju ārzemniekiem saņemt Latvijā termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši vismaz 200 000 latu ieguldījumu Latvijas komercbanku subordinētajā kapitālā vai investējuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Uzturēšanās atļaujas investoriem un viņu ģimenes locekļiem tiek izsniegtas uz pieciem gadiem, taču katru gadu tās nepieciešams pārreģistrēt, apliecinot, ka ārzemniekam joprojām ir saglabājies iemesls uzturēties Latvijā.

Kā iepriekš sacīja kāds jurists, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana radījusi milzīgu satraukumu nerezidentiem, kuri ieguldījuši līdzekļus bankas subordinētajā pamatkapitālā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Viņš skaidroja, ka vidēji trīs Latvijas nerezidenti katru nedēļu "Latvijas Krājbankas" subordinētajā pamatkapitālā ieguldīja vidēji 290 000 eiro (203 000 latu), lai saskaņā ar pagājušā gada vasarā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

"Tikai caur mūsu juridisko biroju vien šādu iespēju izmantoja 15 klienti, kopumā šādu cilvēku skaits varētu būt daudzas reizes lielāks. Lielākā daļa no šiem klientiem dzīvo Londonā, patlaban mūsu birojā telefons ir karsts," sacīja jurists.

Viņš piebilda, ka patlaban šie nerezidenti ir visneaizsargātākā "Latvijas Krājbankas" klientu daļa, jo tie nav vienkārši noguldītāji. "Likums neparedz, ka šie klienti saņem pat valsts garantētos 100 000 eiro jeb 70 000 latu no Noguldījumu garantiju fonda, jo viņu līdzekļi ir ieguldīti subordinētajā pamatkapitālā," skaidroja "Nozare.lv" avots.

Tāpat "Latvijas Krājbankas" subordinētajā pamatkapitālā līdzekļus ieguldījušajiem nerezidentiem jau nākamgad var rasties problēmas ar uzturēšanās atļauju pagarināšanu. "Uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz pieciem gadiem, taču tā katru gadu ir jāpagarina. Lai atļauju pagarinātu, nerezidentam ir jāiesniedz "Latvijas Krājbankas" izsniegta izziņa, ka konkrētā summa atrodas bankas subordinētajā pamatkapitālā. Patlaban šādu izziņu saņemšana izskatās problemātiska," skaidroja jurists.

Kā ziņots, Latvijas valdība gaidīs Lietuvas lēmumus par "Snoras" bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS "Latvijas Krājbanka", žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Politiķis apliecināja, ka tālākie lēmumi būs saistīti ar "Krājbankas" mātesbankas "Snoras" situāciju Lietuvā un kaimiņvalsts lēmumiem glābt vai neglābt "Snoras" banku. Dombrovskis jau sazinājies ar Lietuvas premjeru Andrju Kubiļu, kurš apliecinājis, ka Lietuvas valdības lēmums varētu būt gaidāms tuvākajā laikā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!