Krājbankas maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji tiesā skaidroja, ka Krājbanka ir atzīstama par maksātnespējīgu, jo tās parādsaistības pārsniedz aktīvus, tā nespēj pildīt savas kredītsaistības un papildu izveidoto uzkrājumu dēļ nevar arī izpildīt kredītiestādēm noteiktās normas.
Ar bankas maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies arī Rīgas dome, kam bankā ir noguldīta nauda 10 miljonu latu apmērā, ko finanšu grūtībās nonākusī kredītiestāde nespēj atmaksāt, kas arī apliecina bankas maksātnespēju, tiesā skaidroja pašvaldības pārstāvis.
FKTK priekšsēdētāja vietnieks un Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis tiesā lūdza atzīt banku par maksātnespējīgu, jo parādsaistības par 100 miljoniem latu pārsniedz bankas aktīvus, kuru grāmatvedības vērtība, pēc FKTK pārstāvju tiesas sēdē sacītā, ir 474,5 miljoni latu.
Saskaņā ar konservatīvāku aktīvu novērtējumu bankas parādsaistības pārsniedz aktīvus par vairāk nekā 200 miljoniem latu. Faktiskā aktīvu tirgus vērtība būs zināma tikai aktīvu atsavināšanas rezultātā, tiesā skaidroja bankas maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš.
"Trūkst kapitālā 160 – 167 miljoni latu," skaidroja Brazovskis, piebilstot, ka bankas galvenais kreditors šobrīd ar 336,5 miljonu latu prasījumu ir Noguldījumu garantiju fonds (NGF). Vēl 223,9 miljonu latu prasījums ir citiem kreditoriem. Savukārt bankas kasē un tās korespondējošos kontos ir brīvi pieejami līdzekļi apmēram 20 miljonu latu apmērā.
Krājbankai nav pieejami ap 120 miljoni latu – nauda, kas ir izvietota Krājbankas kontos sešās ārvalstu bankās. Tās ir Ukrainas "Konversbank", Krievijas "Sberkredit" un "Investbank", Austrijas "Meinlbank" un "VTB Bank", kā arī Luksemburgas "East-West United Bank". Vēl Krājbankai ir prasījums pret savu mātes banku "Snoras", kas atzīta par bankrotējušu.
Vislielākā summa – 68 miljoni dolāri (36,6 miljoni latu) atrodas Krievijas "Sberkredit", skaidroja bankas pilnvarnieks, norādot, ka visās sešās bankās esošā "Krājbankas" nauda nav pieejama, jo tā esot apķīlāta. Vienīgā iespēja, kā atgūt šos resursus, ir attiecīgos darījumus apstrīdēt. Tomēr tas prasītu zināmu laiku, bet kredītsaistības bankai jāpilda jau tagad.
"Mūsu ieskatā banka ir atzīstama par maksātnespējīgu un [maksātnespējas procesā] ir jāizvēlas maksātnespējas risinājums," tiesas sēdē uzsvēra bankas pilnvarnieku grupas vadītājs.
Administrators Ozoliņš tiesu lūdza noteikt deviņas personas, kuras obligāti būtu iesaistāmas bankas maksātnespējas procesā. Šādu personu lokā jābūt arī bijušajiem trīs Krājbankas valdes locekļiem. Lai arī saistībā ar Krājbankas notikumiem ierosinātajā kriminālprocesā noteiktais drošības līdzeklis bijušajiem bankas valdes locekļiem liedz tuvoties vienam otram, šī problēma esot atrisināma, teica administrators.
Tāpat maksātnespējas procesā būtu obligāti jāiesaista arī padomes locekļi, tostarp bankas pastarpinātais īpašnieks Vladimirs Antonovs un viņa tēvs Aleksandrs Antonovs. Bez šo personu iesaistes bankas maksātnespējas procesā nebūs iespējams runāt par bankas iespējamu sanāciju, tāpat tas nepieciešams aktīvu saglabāšanai, piebilda Brazovskis.
Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs žurnālistiem pēc tiesas sēdes sacīja, ka sanācija saskaņā ar normatīviem ir viens no maksātnespējas procesa risinājumiem. Taču bankas darbības atjaunošanas gadījumā būtu nepieciešami vismaz 160 -170 miljonu latu lieli kapitālieguldījumi. Tāpat bankai būtu jāatdod valstij 300 – 350 miljoni latu, kas izmaksāti garantētajos noguldījumos Krājbankas klientiem. Saistības pret valsti būtu jānokārto visai ātri, jo "nedomāju, ka valsts būtu gatava ilgi gaidīt," uzsvēra bankas pārstāvis.
Jau vēstīts, ka pēc bankas maksātnespējas pasludināšanas mēneša laikā procesa administratoram būtu jāizvērtē turpmākās darbības – jāsagatavo sanācijas plāns vai jāiesniedz pieteikums par bankrota procesa uzsākšanu.
Rīgas apgabaltiesa "Krājbankas" maksātnespējas administratoru apstiprinājusi FKTK virzīto Ozoliņu kopā ar zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA "KPMG Baltics".
"Krājbankas" pastarpinātā īpašnieka Vladimira Antonova tēvs un bijušais bankas padomes loceklis Aleksandrs Antonovs, kurš nesen bija ieradies Latvijā, aicināja domāt par bankas sanāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
