Foto: LETA
Slepenā vienošanās, ko noslēdza Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā un lidsabiedrības "air Baltic" privātais akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS), kā arī "air Baltic" finansētāji – "Latvijas Krājbanka", Lietuvas "Snoras" banka un Krievijas "Investbank" , paredz BAS finanšu problēmu gadījumā, valstij tiesības iegūt lidsabiedrības akcijas un saistības par vienu latu, liecina pirmdien portāla "Pietiek.com" publiskotie vienošanās dokumenti

Dokumentos teikts, ka "ja BAS nepiedalās Sabiedrības("air Baltic") akcionāru sapulcē, kurā ierosināta Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana, vai balso pret pamatkapitāla palielināšanu, vai nepiekrīt aizdevuma(u) kapitalizācijai, kā rezultātā netiek palielināts sabiedrības pamatkapitāls ...Valstij ir tiesības ne vēlāk kā 10 dienu laikā ar rakstveida paziņojumu BAS un Finansētājiem nopirkt no BAS, bet BAS ir pienākums Valstij pārdot par kopējo cenu LVL 1.00 (viens lats) visas BAS piederošās akcijas Sabiedrībā, un Finansētājiem ir pienākums piekrist šādam pirkumam  un akciju nodošanai un atbrīvošanai no ķīlas."

Ja "iestājas BAS pienākums pārdot valstij BAS piederošās sabiedrības akcijas saskaņā ar augstākminēto kārtību, finansētāji katrs individuāli apņemas nekavējoties cedēt un nodot par labu valstij vai tās nozīmētai kapitālsabiedrībai par kopējo cenu 1.00 (viens lats) visus prasījumus, kas izriet no neatmaksātās aizdevuma līguma Nr. 2 kā attiecināmā finansējuma summas un to nodrošinājuma pret katru no finansētājiem datumā, kad saņemts valsts pieprasījums par cesiju", nosaka vienošanās.

"Līdz ar to darījuma finansētāji - pirmām kārtām Krājbanka un "Snoras" banka - zaudēs prasījuma tiesības par vismaz vairākiem desmitiem miljonu eiro," norāda portāls.

Portāla publicētais dokuments gan liecina, ka "Aizdevuma līguma numur 2" aizdevēji ir nevis Krājbanka un "Snoras", bet gan Krievijas banka "Investbank", Latvijas SIA "KD Jet" un ārzonas kompānijas "Trasatlantic Holdings Company S.A." un "Taurus Asset Management Fund Limited".Vienošanās tekstā paredzētā aizdevuma summa ir līdz 35 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka BAS, lidsabiedrība akcionāru sapulcē pirmdien, nav varējis noformulēt viedokli, vai tam ir līdzekļi pamatkapitāla palielināšanai, pēc sapulces žurnālistus informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par "airBaltic" turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). "airBaltic" akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka "Snoras" un "Latvijas Krājbanka".

Novembra sākumā Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") privātais akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš "airBaltic" valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij "airBaltic" kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi "airBaltic" nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.

 Abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valdeatzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!