Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ar Spānijas sliežu transporta un tā aprīkojuma ražošanas uzņēmumu "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF) ceturtdien parakstījusi līgumu par savas sadarbības pagarināšanu, portālu "Delfi" informēja RVR.
Līgums ticis parakstīts Rīgā, kur ieradusies CAF pārstāvju delegācija, ko vadīja šī uzņēmuma starptautisko darījumu ģenerāldirektors Hesuss Esnaola Altuna (Jesus Esnaola Altuna). Viņš abu uzņēmumu līgumu parakstīja CAF vārdā. No RVR puses šo dokumentu parakstīja AS valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.
"Nepieciešamību to noslēgt radīja no abiem partneriem neatkarīga nobīde iecerētā projekta īstenošanas termiņos," norādīja RVR.
Rīgas rūpnīcā jau norit atbilstoši ar CAF noslēgtajam līgumam paredzēti sagatavošanās darbi. Patlaban noslēguma stadijā ir RVR sarunas ar vienu no vadošajām Latvijas bankām par uzņēmuma refinansēšanu, pavēstīja RVR.
Uzņēmums arī norāda, ka tā vadītāji un īpašnieki jau vairākkārt ir vērsušies pie sabiedrības, norādot, ka pieļautie centieni nepieļaut vilcienu būvi Latvijā var nodarīt nelabojamu ļaunumu mūsu valsts tautsaimniecībai.
Žurnāls "Ir" ceturtdien gan ziņoja, ka "Pasažieru Vilciens" sarunās ar vērienīgā vilcienu iegādes konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju "CAF" esot panākta vienošanās par piesaistītā partnera,
"Rīgas Vagonu rūpnīcas" (RVR) izslēgšanu no iepirkuma.
"Sarunās par jauno līgumu apspriesta iespēja, ka vilcienu iepirkumā kā apakšuzņēmējs iesaistītos kāds cits Latvijas uzņēmums, kas ir tehniski un finansiāli spējīgs to īstenot. [..] spāņi akceptējuši RVR izslēgšanu," vēstīja žurnāls.
Finanšu ministrija, izvērtējot PV un CAF noslēgto līgumu par jauno vilcienu iegādi, iepriekš secināja, ka PV, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī Eiropas Komisija (EK) ir paudusi līdzīgu viedokli PV, ka plānotie līguma grozījumi satur tādas būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību jauna iepirkuma konkursa veikšanai, un EK varētu izskatīt iespēju atklātajai neatbilstībai piemērot finanšu korekciju 100% apmērā, kas ir 100 miljoni latu. Tādējādi šo summu vajadzētu segt no valsts budžeta.
Jaunā PV valde līdz 31.maijam izstrādāja priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilda sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva Ministru kabinets. Veiktos grozījumus apstiprināja gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija, bet CAF vēl nav sniedzis galīgo vērtējumu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljoni latu, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būs 100 miljoni latu, savukārt PV līdzfinansējums šā projekta realizācijai būs 44 miljoni latu.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošās Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas dzelzceļš" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī PV tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
