Viņš atzīst, ka RPK ir interese arī par citiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, lai konsolidētu piena pārstrādes sektoru, kur patlaban darbojas 38 uzņēmumi. Vienu no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā AS "Rīgas piensaimnieks" (RPS) gan RPK neplāno pagaidām iegādāties, jo tam ir pārāk daudz finansiālu problēmu, saka Strautiņš.
Strautiņš, intervijā vaicāts par RPK interesi iegādāties citus Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus, saka, ka interese esot. Viņš gan ir izvairīgs par iespējamajām sarunām citu piena pārstrādes uzņēmumu iegādei, sakot: "Varbūt, ka šādas sarunas notiek."
Jautāts par nesen izskanējušo informāciju par RPK apvienošanos ar RPS, Strautiņš nosaka: "Nekas nesanāks, tur ir milzīgas finanšu problēmas [..] Domāju, ka šāda saplūšana būtu viņu [RPS] interesēs, bet tas būtu iespējams tikai abpusējas intereses gadījumā. Pagaidām tā ir banku problēma, lai tās to risina. Lūk, bankas atrisinās problēmas un mēs apvienosimies."
Vaicāts par neoficiāli izskanējušo informāciju saistībā ar RPK interesi par "Valmieras pienu", Strautiņš saka, ka interese esot ne tikai par šo piena pārstrādes uzņēmumu. Viņš atzīst, ka nav pareizi tas, ka RPK un "Valmieras piens" ražo līdzīgus produktus un abi uzņēmumi viens otru dublē produkcijas sortimenta ziņā. "Abu šo uzņēmumu sinerģija būtu veiksmīga, ja mēs izstrādātu kopīgu attīstības programmu," saka Strautiņš.
Viņaprāt, ja ar Šķēles ģimeni izdotos "sarunāt strādāt tandēmā..." "Taču nav svarīgi, kam tas pieder, svarīgi ir tas, ka līdz tam mēs viens ar otru konkurējām, bet nekooperējāmies," norāda Strautiņš.
Jautāts par iespēju apvienot RPK un "Valmieras pienu", Strautiņš saka, ka viens no iespējamajiem variantiem, kā tas varētu notikt, ir ar akciju apmaiņu. "Domāju, pie šādas stratēģijas vajag strādāt," saka Strautiņš, piebilzdams, ka piena nozares konsolidācija uzlabotu nozares konkurētspēju salīdzinājumā ar Poliju, Lietuvu, Igauniju un citām valstīm.
Tāpat RPK ir plāns sniegt finansiālu palīdzību dažāda mēroga piena ražošanas saimniecībām, lai tām attīstībai un saimniecību paplašināšanai nevajadzētu ņemt kredītus bankā. "RPK ir gatavs palīdzēt zemniekiem ar saviem līdzekļiem, ar savu līdzfinansējumu. Tāpēc, ka piena izejviela pasaulē ir deficīts," saka Strautiņš, atzīstot, ka tādejādi RPK gatavs kļūt par līdzīpašnieku piena ražošanas fermās.
Strautiņš sīkāk par plāniem sniegt finansiālu palīdzību piena ražošanas saimniecībām gan intervijā nestāsta, norādot, ka tie vēl ir nākotnes plāni. "Kad noslēgsim konkrētu līgumu... Tagad varu pateikt vien to, ka ar fermeriem notiek pārrunas. Mēs izstrādājam nosacījumus," stāsta Strautiņš, atzīmējot, ka RPK ir ieinteresēts sniegt finansiālu palīdzību dažāda mēroga saimniecībām.
Jau vēstīts, ka RPK marta beigās piesaistījis finanšu investoru no Krievijas. Uzņēmuma vadība secinājusi, ka vienīgais pareizais risinājums, kā turpmāk attīstīt uzņēmumu, nodrošinot stabilu peļņu ilgtermiņā un saglabājot vairāk nekā 500 darbavietu, ir ieviest jaunas tehnoloģijas un būtiski palielināt eksportu austrumu virzienā. Tāpēc RPK padome ļoti rūpīgi izvērtēja dažādas iespējas par naudas līdzekļu piesaisti, kā dēļ tika pieņemts lēmums uzņēmuma turpmākai attīstībai piesaistīt banku finansējumu un privāto kapitālu.
RPK piesaistītais finanšu investors no Krievijas ir Andrejs Bezhmeļņickis. Viņš kopš 2002.gada līdz šā gada 21.martam bijis Krievijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma "Unimilk" ģenerāldirektors un līdzīpašnieks.
Pērn "Unimilk" apvienojās ar Francijas kompāniju "Danone". "Bezhmeļņickis turpinās darbu apvienotajā kompānijā "Danone-Unimilk" par direktoru padomes priekšsēdētāju un koncentrēs pūles uz apvienotās kompānijas biznesa attīstību atsevišķos stratēģiskos projektos," bija teikts uzņēmuma mājaslapā.
Bezhmeļnickis iekļuvis arī Krievijas biznesa žurnāla "Finans" veidotajā 2010.gada Krievijas miljardieru sarakstā. Ar piederošajiem 17,4 miljardiem rubļu (306,2 miljoniem latu), ko veido gan īpašumu vērtība, gan ienākumi no uzņēmējdarbības, viņš atrodas saraksta 189.vietā.
RPK pēc investora piesaistes veic vērienīgu rekonstrukciju. Uzņēmuma plānos ir gandrīz dubultot jaudas, lai audzētu eksportu un aktīvāk mēģinātu iekarot Krievijas tirgu. Uuzņēmuma pamatkapitāls palielināts par 11 miljoniem latu un līdz 30. jūlijam jau bija iemaksāti 8,5 miljoni latu. Investīciju rezultātā uzņēmums strauji augs jau nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
