SM iesniegumā Ģenerālprokuratūrai lūgusi izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu pret Fliku, ņemot vērā notikumus ar lidsabiedrības pamatkapitālu, skaidroja Štokenbergs.
"airBaltic" valde Flika personā pagājušajā ceturtdienā lūdza Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēt nezināmam pircējam pārdotās akcijas, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Šo "airBaltic" valdes rīcību valsts uzskata par nelikumīgu, jo aviokompānijas akcionāri vairāk nekā pirms gada - 2010.gada aprīlī - sapulcē lēma, ka neapmaksātā kapitāla daļa ir dzēšama. Šis akcionāru lēmums lidsabiedrības vienīgajam valdes loceklim Flikam bija jāreģistrē UR, ko viņš valstij nezināmu iemeslu dēļ nav izdarījis, apgalvoja tieslietu ministrs.
Jau tanī pašā dienā, kad "airBaltic" valde lūdza UR reģistrēt izmaiņas lidsabiedrības kapitālā, SM vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu sākt kriminālprocesu pret Fliku par iespējamajām krāpnieciskajām darbībām. Tieslietu ministrs ceturtdien vakarā sazinājies ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un vienojies par sanāksmes sasaukšanu prokuratūrā pagājušajā piektdienā, lai pārrunātu iespēju sākt kriminālprocesu pret "airBaltic" šefu.
Prokuratūrā portālam "Delfi" apstiprināja, ka piektdien ir notikusi šāda sanāksme, kurā piedalījās SM, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras pārstāvji.
Sanāksme organizēta, lai apspriestu SM 2. un 8. septembra iesniegumus, kuros tika lūgts vērtēt Flika rīcību. Tā kā iesniegumi ir klasificēti un to saturs nav izpaužams, arī darba sanāksmē paustā informācija ir ierobežotas pieejamības un nav izpaužama, norādīja prokuratūrā.
Savukārt KNAB portālam "Delfi" vien apliecināja, ka birojs ir saņēmis dažādus iesniegumus, tostarp no SM ar bažām par iespējamiem pārkāpumiem lidsabiedrībā. Birojs tos pārbaudīšot.
"Delfi" jau ziņoja, ka 2.septembrī Ģenerālprokuratūrā iesniegta SM un TM valdības uzdevumā sagatavotā informācija par iespējamajiem pārkāpumiem "airBaltic" valdes priekšsēdētāja rīcībā. Savukārt 8.septembra SM iesniegumā jau esot lūgts ierosināt kriminālprocesu pret Fliku par iespējamajām krāpnieciskajām darbībām, skaidroja tieslietu ministrs.
Pēc viņa sacītā: ja tiktu ierosināts kriminālprocess pret Fliku, tas ļautu atstādināt viņu no ieņemamā amata. Tāpat kriminālprocesa ierosināšana dotu iespēju valstij noskaidrot noslēpumaino akciju pircēju. Patlaban ir vien zināma pirkuma summa – 9,66 miljoni eiro (6,8 miljoni latu), kas 1.septembrī ienākuši "airBaltic" kontā "Latvijas Krājbankā". Taču nav zināms akciju pircējs, jo pirkuma līgumā šī aile ir aizsvītrota. "Šo informāciju var pieprasīt tikai kriminālprocesa ietvaros," teica tieslietu ministrs.
Viņš sacīja, ka gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūrai lūgts izvērtēt iespēju ierosināt kriminālprocesu pret Fliku par iespējamajām krāpnieciskajām darbībām, un atbildi sniegt visdrīzākajā laikā.
Jau ziņots, ka nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valde atradusi kādu pašlaik nenosauktu pircēju 59 110 lidsabiedrības akcijām, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Akcijas pārdotas par gandrīz 10 miljoniem eiro (aptuveni 7 miljoni latu), bet noslēpumainais pircējs esot apņēmies neizmantot šo akciju balsstiesības un līdz nedēļas beigām piedāvāt abiem esošajiem akcionāriem - valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" - izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties šīs akcijas proporcionāli savai pašreizējai dalībai aviokompānijā, teikts "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika paziņojumā.
Privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) paziņojumā medijiem teikts, ka BAS nav vērsusies ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēt tai piederošas "airBaltic" akcijas, kā arī nav nopirkusi vai mēģinājusi nopirkt papildus "airBaltic" akcijas.
Fliks paziņojumā medijiem skaidro, ka "airBaltic" vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Pašlaik "airBaltic" reģistrētais pamatkapitāls ir 534 725 lati, savukārt apmaksātais kapitāls ir 475 615 lati - negatīvā starpība ir 59 110 lati jeb tāda paša skaita neapmaksātu akciju apmērā.
2009. gada pārskats (jo 2010. gada pārskats Lursoft datu bāzē vēl nav pieejams) liecina, ka Latvijas Republikai pieder 250 071 "airBaltic" akcija, kas veido 52,6% no kopējā 475 575 akciju skaita, bet attiecīgi BAS pieder 224 454 jeb 47,2% "airBaltic" akciju.
Otrdien valdība paziņoja, ka turpina sarunas ar otro "airBaltic" akcionāru - BAS, par prioritāro scenāriju izvirzot abu dalībnieku solidāru ieguldījumu pamatkapitālā 50-70 miljonu latu apmērā. Priekšnosacījums tam esot kompānijas prezidenta un puses BAS nominālā īpašnieka Flika nomaiņa, kā arī akcionāru līguma izmaiņas, nodrošināt valstij labvēlīgākus nosacījumus nekā līdz šim.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā. Kompānija 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu.
Nacionālajai lidsabiedrībai patlaban esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām. SM norādīja, ka finansiālā situācija "airBaltic" patlaban ir nopietna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
