Izredzes glābt 'airBaltic' ar katru dienu sarūk; notiek sarunas par jaunas lidsabiedrības izveidi

"Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš sacīja, ka kopš valdības 23.augusta lēmuma iesaistīties nacionālās aviokompānijas glābšanā, kopā ar otru lielāko akcionāro SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) ieguldot kompānijas pamatkapitālā proporcionālu summu, Fliks "airBaltic" vadībā rīkojās nesaprotami, tostarp pārdeva neesošas "airBaltic" akcijas ārzonas kompānijai un iesniedza pieteikumu tiesā par lidsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu.

Lai arī tiesa šo pieteikumu pagaidām ir atstājusi bez virzības, tomēr pirms tā iesniegšanas tiesā Flikam kā kompānijas vienīgajam valdes loceklim tas bija jāsaskaņo ar uzņēmuma akcionāriem, tostarp valsti, taču tas netika izdarīts. Šis Flika solis ir slikts signāls kreditoriem un citiem aviokompānijas sadarbības partneriem, jo apliecina, ka lidsabiedrība nespēj kārtot savas saistības, teica Krastiņš.

Matīss piebilda, ka lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības nav kompānijai labvēlīgs, jo jebkurš kreditors, kam lidsabiedrība ir parādā un nespēj to laikā samaksāt, var vērsties tiesā ar "airBaltic" maksātnespējas pieprasījumu. Šāds risks ir ļoti liels, tāpat kā tas, ka pēc ziņām par tiesiskās aizsardzības pieprasījumu citi sadarbības partneri bažās par Latvijas kompānijas maksātspēju var prasīt priekšapmaksu.

Krastiņš gan teica, ka "Prudentia" sadarbībā ar SM turpina strādāt pie valdības primārā risinājuma – glābt "airBaltic", tās pamatkapitālā ieguldot summu proporcionālu akcionāru daļām uzņēmumā. Taču šajā jautājumā nav izslēgti arī citi pavērsieni – rīkoties saskaņā ar vienu no abiem alternatīviem risinājumiem: valstij piederošo "arBaltic" akciju pārdošanu BAS vai jaunas aviokompānijas izveidi. Šajā jautājumā jau "dažus mēnešus" norisinās sarunas ar potenciālajiem investoriem, atklāja Krastiņš, gan neatklājot detaļas.

Krastiņš uzskata, ka jaunas aviokompānijas izveide būtu optimālāks risinājums nekā esošās "airBaltic" glābšana. "Mums nav pārliecības, ka patlaban ir darīšana ar labticīgu otro pusi [BAS]," teica "Prudentia" pārstāvis, nosakot, ka izredzes ar otru akcionāru BAS panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu "airBaltic" glābšanā, viņaprāt, ir visai bēdīgas. Iemesls ir neticība Flika un viņam daļēji piederošās BAS labticībai, par ko runā vairāki fakti.

Piemēram, joprojām nav saņemts auditēts "airBatic" 2010.gada darbības pārskats, jo pazīstama auditorkompānija nav devusi tam savu atzinumu. Visticamāk, tas esot saistīts ar grāmatvedības datu viltošanu vai slēpšanu. Runa varētu būt par aptuveni 10 miljonu latu saistībām, kas sākumā lidsabiedrības bilancē neparādījās, vēlāk tika atspoguļotas un pēcāk jau tika uzrādītas kā nokārtotas, stāstīja Krastiņš.

Tāpat ir neskaidrs jautājums par BAS patiesajiem mērķiem, kāpēc daudzas "airBaltic" biznesa struktūras pārnestas uz BAS un tās meitaskompānijām. "Atbildes uz to nav. Interešu konflikti ir visās malas – Fliks sēž uz diviem vai pat trim krēsliem," teica "Prudentia" pārstāvis, norādot, ka Fliks kā aviokompānijas prezidents un netiešs līdzīpašnieks izlemj, kādus pakalpojumus pirkt un no kā. "BAS ir vesels zirneklis ar daudziem meitas uzņēmumiem," teica Krastiņš.

Viņš klāstīja, ka BAS sevi pozicionē kā spēcīgu spēlētāju, kas gatavs ieguldīt naudu kompānijā, taču arī tā 2010.gada darbības pārskats nav iesniegts Uzņēmumu reģistrā, zināms, ka BAS naudas neesot, viss ieķīlāts "Latvijas Krājabnkā". Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka BAS savas saistības kārto novēloti.

Piemēram, kad valdība pērn gada pirmajā pusē aviokompānijā ieguldīja 15,6 miljons latu, proporcionāls ieguldījums no BAS puses sekojis vien gada beigās, stāstīja Krastiņš. Arī par "airBaltic" preču zīmēm kompānija samaksāja gada laikā pēc darījuma, līdz ar to uzņēmumam nepieciešamie finanšu resursi ieplūda salīdzinoši vēlu, klāstīja Krastiņš.

Viņš atzina - no 2008.gada 1.janvāra līdz šim gadam aviokompānija strādājusi ar vairāk nekā 95 miljonu latu zaudējumiem. Zaudējumi kompānijai ir kopš brīža, kad Fliks kļuva par tās netiešo līdzīpašnieku. "No šī brīža "airBaltic" zaudējumi pieauguši ģeometriski [..] Ne vulkāni, ne kas cits nevar būt attaisnojums," pauda Krastiņš.

Fliks arī neizpildīja "airBaltic" akcionāru sapulcē pērn 30.aprīlī lemto dzēst neapmaksātās lidsabiedrības akcijas. No Krastiņa teiktā noprotams, ka kādus dokumentus lidsabiedrības vadītājs Uzņēmumu reģistrā ir iesniedzis, bet ne visus. Fliks pārdevis šīs nedzēstās akcijas ārzonas kompānijai un tagad publiskajā telpā saka, ka valsts ir kļuvusi par mazākuma akcionāru. "Tā nav taisnība. Fliks, pārkāpjot likumu, rīkojies ar neeksistējošām akcijām. Ceru, ka pārpratums tiks atrisināts," teica "Prudentia" pārstāvis.

Viņš sacīja, ka šī darījuma mērķis, iespējams, bija atņemt valstij lidsabiedrības kontrolpaketi, mazinot tās ietekmi, kas jau tā pēc būtības ir kā mazākuma akcionāram. Nav izslēgts, ka Fliks pēc šī gājiena meklē citus ceļus, kā "valsti iedzīt stūrī". "Nekādu lielu ilūziju pēc 23.augusta nevaram lolot par pretējo pusi," noteica Krastiņš.

Iespējamos likumpārkāpumus Flika darbībās lūgts vērtēt Ģenerālprokuratūrai, atgādināja SM valsts sekretārs, nosakot, ka "airBaltic" ļoti nepieciešama pamatkapitāla palielināšana. Tomēr ņemot vērā pieredzēto ar lidsabiedrības bilancē neuzrādītajām saistībām, valsts šobrīd nevar pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu aviokompānijā, ja nav saņemtas pārliecinošas atbildes uz dažiem būtiskiem BAS adresētiem jautājumiem.

"Situācija ir nopietna un smaga, bet ceram uz BAS pretimnākšanu," noteica Matīss. Viņš gan noteica, ka lidsabiedrības sadarbības partneru uzticība samazinās un ilgi vilcināties ar lēmumiem nevajadzētu. "No vienas dienas līdz dažām nedēļām tas var vilkties [pieņemamākā risinājuma meklēšana valsts rīcībai "airBaltic"]," noteica Matīss.

Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien slēgtā ārkārtas sēdē par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" aptuveni pēc divu stundu ilgām sarunām kārtējo reizi konkrētus lēmumus nepieņēma, jo privātais mazākuma akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmām" joprojām nav iesniedzis tam prasīto informāciju. 

Timēr, lai apspriestu situāciju ar finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", Rīgā ieradies privātā akcionāra BAS netiešs īpašnieks, kāds investors no Krievijas, ar kuru valdības finanšu konsultantam jāsāk sarunas, bet kura vārdu valdība neatklāj.

BAS pēc valdības prasības atklājis uzņēmuma patiesos  labuma guvējus, taču valdība šīs ziņas nepublisko. Turklāt valdībai esot šaubās par BAS sniegtās informācijas patiesumu.

BAS pieder uz pusēm "airBaltic" prezidenta, Bertoltam Flikam un Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management".