"Tieši mazie un vidējie komersanti ir tie, kas no AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas un kontu "iesaldēšanas" šobrīd cieš visvairāk, jo par finanšu partneri parasti izvēlas vienu banku," teikts LTRK izplatītajā paziņojumā.
"Šie uzņēmumi var radīt "sniega bumbas" efektu sadarbības partneros, citos uzņēmumos – kavējot norēķinu veikšanu par darījumiem partneriem Latvijā un ārvalstīs, apturot turpmākus, ieguldījumus prasošus darbus, kavējot atalgojuma izmaksu darbiniekiem u.t.t. Ir indikācijas, ka vairāki uzņēmumi jau apsver maksātnespējas uzsākšanu," brīdina uzņēmēju organizācija.
"Uzņēmēji sagaida nepārprotamu, publisku Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu par to, vai uzņēmumiem, kuru konti Latvijas Krājbankā iesaldēti, tiks piemērotas sodas naudas par nodokļu nomaksas kavēšanu," norāda Štāls.
Viņš atzīst, ka finanšu ministra Andra Vilka (V) paziņojums, piedāvājot uzņēmējiem rast individuālu risinājumu nodokļu nomaksā, ir pareizs solis. "Bet ko tas dod tiem, kuru apgrozāmie līdzekļi un uzkrājumi pilnā apmērā uz nenoteiktu laiku iesaldēti Latvijas Krājbankā?" vaicā LTRK padomes loceklis.
"Ja uzņēmējs slēdz darījumus ar mazāk uzticamu partneri, no pēdējā pirkstiem skatiens netiek nolaists ne mirkli. Ja ir bijušas indikācijas, ka AS "Latvijas Krājbanka" finanšu darījumos notikušas nelikumības, nav izprotama Finanšu un kapitāla komisijas (FKTK) līdzšinējā reakcija bankas darbības uzraudzībā," uzsver Štāls.
Viņš norāda, ka uzņēmēji ir neapmierināti ar FKTK veikto uzraudzību pār Krājbanku un prasa amatpersonu atbildību. "FKTK darbība jau otrreiz liek šaubīties gan par šīs institūcijas kompetenci, gan spēju uzņemties atbildību un operatīvi rīkoties Latvijas nodokļu maksātāju interesēs. Uzņēmēji ir neapmierināti ar FKTK darbību baku uzraudzības jomā, un neuzticas šīs institūcijas veiktspējai nākotnē – tas tikai veicinās jau tā bīstamus apmērus sasniegušo "ēnu" ekonomiku Latvijā," ir pārliecināts Štāls.
Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka izveidojusies paradoksāla situācija – ir virkne uzņēmumu, kuru iesaldētos līdzekļus FKTK ir apņēmusies saskaņā ar likumu izmaksāt līdz 20.decembrim, taču "neliels uzņēmums, kam lielākā daļa līdzekļu "force majeure" rezultātā nav pieejami 20 darba dienas, faktiski ir nolemts bankrotam".
"Iespējams, citas komercbankas būtu gatavas piesaistīt šos uzņēmumus kā savus klientus, ja vien tām būtu pieejama uzticama informācija par Latvijas Krājbankā iesaldētajiem līdzekļiem," norāda Menģelsone.
LDDK uzskata, ka FKTK nekavējoties, "ievērojami ātrāk nekā 20 darba dienu laikā", jānodrošina iespēja piekļūt Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem uzņēmumiem, kuriem pienākas izmaksas.
Kā alternatīvu risinājumu LDDK aicina FKTK nodrošināt informācijas apmaiņu starp Krājbanku un citām Latvijas komercbankām pēc uzņēmumu pieprasījuma. Informācijas pieejamība sniegtu būtisku atbalstu tiem uzņēmumiem, kuras izmantoja Krājbanku kā savu galveno partneri norēķinu veikšanā, uzsver LDDK.
Vairāki LDDK biedri norāda, ka valstij ir aktīvi jāpiedalās uzņēmumu glābšanā ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem un politisko gribu, pieņemot atbilstošos lēmumus.
"Tādēļ aicinām izvērtēt iespējas valstij pārņemt Latvijas Krājbankas kredītportfeli ar valsts banku starpniecību, lai garantētu kredītsaistību izpildes nepārtrauktību esošo līgumu ietvaros. Pretējā gadījumā uzņēmumi, kas parādā Latvijas Krājbankai, var kļūt atkarīgi no bankas administratora rīcības," norāda LDDK
"Mēs aicinām Latvijas politiķus, pieņemot lēmumus un izvērtējot risinājuma veidus, aizstāvēt Latvijas uzņēmumu intereses," uzsver Menģelsone.
LDDK atgādina, ka jau iepriekš informēja – Krājbankas darbības apturēšanā visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos. Tāpat apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laicīgi saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas – soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem.
Tādēļ LDDK ir vērsusies pie valsts un pašvaldību institūcijām, lai aicinātu šo situāciju uzskatīt par ārkārtēju un neuzlikt paredzētās soda sankcijas, līdz situācija tiek atrisināta vai tās atrisināšanai ir redzamas iespējas.
Jau ziņots, ka Krūmane uzsvērusi - jebkuri izteikumi par FKTK neatkarību un spēju veikt "Latvijas Krājbankas" uzraudzību vērtējami kā FKTK rīcības ierobežošana izšķirošo lēmumu pieņemšanai.
Šādi Krūmane komentēja izskanējušos aicinājumus par viņas atstādināšanu no amata un pārmetumus par FKTK vilcināšanos lēmumu pieņemšanā un nepietiekamu "Latvijas Krājbankas" darbības kontroli.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcija nolēmusi aicināt Krūmani atkāpties no amata, savukārt koalīcijas partneri – "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) pagaidām gan šo iniciatīvu atbalstīt nesteidz.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcija uzskata, ka pašreizējie notikumi ar Latvijas Krājbanku ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš "Parex" Bankas krīzes tā arī nav tikusi uzlabota.
FKTK likumā teikts, ka Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju no amata pirms termiņa tikai gadījumos, ja saņemts viņa iesniegums par atkāpšanos no amata; ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, ar kuru priekšsēdētājs notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; ja priekšsēdētājs vairāk nekā pusgadu pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus vai arī ja saņemts Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.
Krūmane ir FKTK priekšsēdētāja kopš 2008.gada 28. aprīļa, un viņas pilnvaru termiņš beidzas 2014.gadā.
Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam IvaramPriedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.Savukārt bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumuizbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem, jo tiesa atteica viņus apcietināt.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
